Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:59
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Lietuviešu investori sola Baltijas valstīs modernāko SPA kompleksu, pašvaldība projektu atbalsta, taču daži liepājnieki iebilst
Jau šajā vasarā būtu vajadzējis sākties vēsturiskās, Liepājas vizuālā tēla radītāja Paula Maksa Berči projektētās Peldu iestādes, sauktas arī par Vannu māju, atjaunošanai ar tai sekojošu SPA jeb Veselības veicināšanas centra procedūru un viesnīcas ēkas būvi. Būvatļauja projektam minimālā sastāvā jau izsniegta, projekta grandiozais vēriens un paredzētās investīcijas ir zināmas, taču, par spīti daudzu liepājnieku vēlmei redzēt atdzimstam par Jūrmalas parka pērli dēvēto vēsturiski un arhitektoniski vērtīgo, bet līdz grausta statusam novesto Peldu iestādes ēku, projekts var arī neīstenoties. Tāpēc pagaidām apgalvojumam, ka Liepājā drīz vien taps modernākais SPA centrs Baltijas valstīs, klāt jāliek jautājuma zīme.
Mazliet vēstures
Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš par kādreizējo dūņu dziedniecības iestādi jeb Vannu māju izteicies šādi: "Kopš Berči projekta nobeigšanas 1902. gadā dekoratīvā kolonāde kopā ar Gulbju dīķa paviljonu un apkārtējo krāšņo villu apbūvi bijusi pilsētas viesu apbrīna un liepājnieku lepnuma objekts."
Arhitekte Kristīne Veinberga, kas veikusi Vannu mājas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, raksta, ka celtne pārstāvējusi neoklasicisma stilu ar historisma un jūgendstila detaļām; ārējā arhitektūrā un plānojumā izmantoti antīkās arhitektūras motīvi ar dorisko orderi. Ēkā bijušas procedūru telpas ar ģērbtuvi, dušām, masāžas telpām un dažādām pirtīm. K. Veinberga: "Pēc vecās peldu iestādes un katlumājas nojaukšanas ap 1946. gadu ēkas dienvidu pusē uzbūvēja jaunu tehnisko korpusu. Ap 1978. gadu rietumu pusē uzbūvēja vēl vienu korpusu un paplašināja procedūru piedāvājumu. Šīs rekonstrukcijas laikā daļēji pārbūvētas rietumu korpusa telpas. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam. Vēl neilgi pēc likvidācijas mēģināja atjaunot tās darbību. Daļēji nomainīja logus, durvis, remontēja fasādes, bet darbi netika pabeigti un ēka vairs netika izmantota. Ēkas ārējā arhitektūra ir ļoti kvalitatīva un labi saglabājusies. Arī plānojums ir bez būtiskām izmaiņām. Kā īpašu telpu jāmin kupola zāli jeb vestibilu, kura kupola centrā ir atvērums ar vitrāžas stiklojumu. Gaiteņos, zālēs un vannu telpās lielā apjomā saglabājušās kvalitatīvas grīdu un sienu flīzes, daļēji saglabājušās iekšdurvis un atsevišķi sliktā tehniskā stāvoklī esoši logi."
Peldu iestādē ārstnieciskajām vannām tika izmantots vietējais minerālūdens, kura sastāvā ir broms, nātrija hlorīds un citi vērtīgi elementi un kuru ieguva no 1280 m dziļa urbuma turpat, Peldu iestādes, vēlāk – sanatorijas – teritorijā.
Lietuvieši nopērk par 1,26 miljoniem
Atjaunotās Latvijas laikā, deviņdesmito gadu sākumā, pašvaldība atļāva īpašumu privatizēt. Līdz brīdim, kad to iegādājās Lietuvā reģistrētā firma – UAB "Liepojos kopos" ("Liepājas kāpas"), vienīgais šī īpašuma pielietojums bijis "lētāk nopirkt, dārgāk pārdot". UAB "Liepojos kopos" īpašumu iegādājās 2021. gadā par 1 259 000 eiro ar mērķi atjaunot vēsturisko Peldu iestādes ēku tās sākotnējā izskatā, aiz tās uzbūvējot jaunu korpusu un labiekārtojot teritoriju, to kopumā veidojot un nosaucot par "Veselības veicināšanas centru".
Šiem attīstītājiem Lietuvas kūrortpilsētā Birštonā pieder līdzīga tipa kompleksi – "Vytautas Mineral SPA" un "Ego SPA", būs arī komplekss Druskininkos, "Latvijas Avīzei" stāsta arhitekts Andris Kokins, kura birojā top Veselības veicināšanas centra būvprojekts un kurš vienlaikus ir arī investoru pilnvarotais pārstāvis Latvijā.
UAB "Liepojos kopos" īpašnieki ir trīs lietuviešu uzņēmēji – Rims Varanausks, Virginijs Brunza un Vits Brusoks. V. Brusoks arī "Latvijas Avīzei" vēlreiz apliecina projekta publiskās apspriešanas sapulcē sacīto, ka Liepājā iecerētais komplekss varētu kļūt par modernāko Baltijas valstīs "ar unikālu arhitektūru, kurā senais satiekas ar moderno". Izmantojot ārstniecisko minerālūdeni no blakus esošā urbuma, klienti tajā varēšot saņemt patiesi augstvērtīgu veselības atjaunošanas procedūru klāstu.
Iespējamais investīciju apjoms – 35 miljoni eiro. V. Brusoks arī pastāsta, ka līdz šim projektā jau ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Veselības veicināšanas centrā kopumā paredzēts nodrošināt vismaz 200 darba vietas.
Ideju konkurss
Komunikācijā ar potenciālo investoru pašvaldība acīmredzot saprata, ka esošajiem pilsētas apbūves noteikumiem, kas paredz apbūvi divu stāvu augstumā, nav ekonomiska pamatojuma. Liepājas pilsētas apbūves noteikumi nosaka, ka izņēmuma gadījumos šos noteikumus ir iespējams mainīt, rīkojot arhitektūras konkursu un organizējot objekta publisko apspriešanu. 2022. gada sākumā arhitektūras ideju konkurss tika pasludināts. Šajā brīdī pašvaldībai būtu vajadzējis liepājniekiem plašāk izskaidrot, kāpēc līdzās dažādiem nosacījumiem par "kvalitatīvu arhitektūru", "pieņemamu kompozicionālo attiecību starp jauno un vēsturiski vērtīgo Vannu mājas apjomu", "organisku iekļaušanos Jūrmalas parka vidē", konkursa nolikumā pieļauta iespēja neņemt vērā apbūves noteikumos paredzēto divu stāvu plus mansards augstumu. Proti, ka tieši tāpēc tiek organizēts konkurss, kā to paredz apbūves noteikumi. Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs skaidrojumus par šī izņēmuma pieļaušanas iemesliem sniedza, bet tikai pēc tam, kad sociālajos tīklos jau bija sākušās asas diskusijas starp liepājniekiem, kuriem uz iecerētajām izmaiņām noteikumos bija dažāds skatījums.
Konkurss beidzās, un gan žūrijas, gan iedzīvotāju balsojums (piedalījās 465 cilvēki) par pirmajām trim vietām sakrita. Pirmo vietu žūrijas vērtējumā ieguva pilnsabiedrības "ZGT" (Viktors Zarakovskis, Antons Gonda, Andris Tomsons) mets ar devīzi "SPA22".
Savukārt SIA "K IDEA" gan uzvarēja iedzīvotāju balsojumā, gan pasūtītājs tieši šo arhitektu biroju izvēlējās kā Veselības veicināšanas centra kompleksa būvprojekta izstrādātāju.
168 par, 34 pret
2022. gada oktobrī arhitekts Andris Kokins Liepājas būvvaldē iesniedza būvprojektu minimālā sastāvā "Esošās Peldu iestādes pārbūve un SPA viesnīcas jaunbūve Miķeļa Valtera 13, Liepājā", 2023. gada septembrī – papildinātu būvprojektu. Oktobrī būvvalde izziņoja publisko apspriešanu no jauna projektējamajam apjomam. Kopumā atsaucās 202 cilvēki, no kuriem 168 jeb 83% būvniecības ieceri bija atbalstījuši, 34 iebilda.
Publiskās apspriešanas laikā 19. oktobrī notika arī visai kupli apmeklēta klātienes sapulce. Par projektu izstāstīja A. Kokins, pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs izklāstīja argumentus, kāpēc pašvaldības noteikumus vajadzētu mainīt: Liepāja ir deklarējusi mērķi attīstīt kurortoloģiju, pilsētai ir tam ekskluzīva vieta, vēsturisks kūrorta apbūves konteksts, pazemes ūdeņi, plus arhitektoniski un vēsturiski nozīmīga, bet slikti uzturēta, grūstoša ēka un cerība sasniegt šo mērķi, kuram trīsdesmit gadu garumā pilsēta nav pavirzījusies tuvāk ne par soli.
Tomēr daļai klātesošo nebija pa prātam ne būvprojekta autora, ne pilsētas arhitekta teiktais, jo, ja reiz noteikumos rakstīts, ka jābūt diviem stāviem, tad četri ir tieši divreiz par daudz.
Bijušais Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns publiskās apspriešanas anketā raksta: "[..] Pieļaujot to, ka mana izteiktā vēlme par divu stāvu samazināšanu ir naiva [..], tāpēc ierosinu – lūdzu jūs, būvvalde, samaziniet paredzētās jaunbūves augstumu obligāti vismaz par vienu ēkas stāvu."
Bet pasūtītāju pārstāvis Brusoks izteicās nepārprotami: "Ja nebūs četri stāvi, investīciju nebūs."
Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā izteiktos ierosinājumus, projektēšanas gaitā iespēju robežās ir samazināts jaunbūves augstums un apjoms, tagad apliecina A. Kokins. Pērn novembra otrajā pusē Liepājas būvvalde izsniegusi būvatļauju arī jaunajam Veselības veicināšanas centra apjomam.
Apstrīd tiesā
Taču arī pēc būvatļaujas izsniegšanas izskanēja atsevišķi iebildumi, joprojām galvenokārt pret jaunās ēkas būvapjomu.
Šā gada februārī, klātesot A. Kokinam, Liepājas domes deputāti izskatīja liepājnieces ar arhitektes izglītību Indras Ķempes uz 11 lapām sagatavoto iesniegumu, kurā apstrīdēta pilsētas būvvaldes izsniegtā būvatļauja centra būvniecībai. Dome nolēma, ka būvatļauja atstājama spēkā.
Martā I. Ķempe Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā iesniedza pieteikumu ar lūgumu atcelt domes lēmumu un būvatļauju. Tiesas pārstāve Ieva Neimane apstiprināja, ka pēc 29. aprīļa, kad būs saņemti rakstveida paskaidrojumi no domes un būvvaldes, tikšot lemts par lietas tālāko virzību. Arhitekts A. Kokins paredz, ka pirmā tiesas sēde lietā, visticamāk, varētu notikt rudenī.
Nenoliedzami, ka uzsāktie tiesu darbi rada zināmu neskaidrību, taču jaunajam būvapjomam ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, līdz ar to nav juridisku šķēršļu virzīt projektu tālāk, uzskata Kokins. Šogad varētu uzsākt vēsturiskās ēkas atjaunošanu, taču vienlaikus pasūtītājam jānovērtē, vai juridiskās peripetijas saistībā ar otru ēku nerada pārāk lielus riskus. Arhitekts lēš, ka drīzumā tiks izsludināts būvniecības tenderis.
Runājot par būvatļaujas apstrīdētājas argumentiem, ka būvprojektā ir "būtiskas atkāpes" – apbūves augstums, apbūves būvmasa – no risinājuma, kāds ticis piedāvāts ideju konkursā, arhitekts A. Kokins stāsta: "Vērsāmies Latvijas Arhitektu savienībā, Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, un visi apstiprina, ka projekta risinājumi atbilst metu konkursa arhitektoniskās kvalitātes kritērijiem... Latvijas Arhitektu savienības eksperti savā atzinumā pat pauduši izbrīnu par būvatļaujas apstrīdējuma vadmotīvu un to, ka to izteikusi arhitekte."
SPA un izmitināšana jaunajā ēkā
SIA "K IDEA" izstrādātais projekts paredz vēsturiskās Peldu mājas funkciju maiņu, kā galveno iemeslu minot ēkas, jo īpaši pirmā stāva pārseguma, katastrofāli slikto stāvokli, kas atklājies tikai pēc rūpīgākas izpētes, stāsta Kokins. Pārsegums tiks stiprināts, taču nepieciešams arī nojaukt daļu starpsienu, lai mazinātu slodzi. Peldu mājas restaurācijas projekta daļa paredz saglabāt vēsturisko grīdas segumu, tai skaitā – "Villeroy & Boch" flīzes. Daļēji restaurētas tiks grīdā iebūvētās vannas, kuras projekts paredz pārklāt ar aizsargstiklu.
Kādreizējās kungu un dāmu atpūtas telpas pārtapšot nelielās konferenču un atsevišķās elitārās zālēs. Vienā ēkas pusē atradīsies restorāns, viena no vēsturiskajām vannu telpām tikšot restaurēta tāda, kāda tā bija savos pirmsākumos ar visām detaļām un mēbelēm. Arī pagrabstāvā, līdzīgi kā tas redzams Liepājas interjera muzeja jeb Hoijeres viesu nama ēkā, atrastos vitrīnas ar dažādiem Peldu iestādes artefaktiem, tostarp vēsturiskās flīzes.
A. Kokins: "Konkursa metā daudzas publiskās telpas bija paredzēts ierīkot pazemē. Pret to iebilda pasūtītājs, jo neder peldbaseini zem zemes, bez logiem un ar mazu pazemes stāva augstumu." SPA kompleksa klientu reģistrācija būtu 1. stāvā un pagrabstāvā. Jaunbūves daļa, kas paredzēta klientu izmitināšanai, būšot atbilstoša četru zvaigžņu viesnīcas standartiem, paredzētas 168 istabas (376 gultas).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003