Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 00:04
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
LDDK grib pārņemt Igaunijas slimības lapu kompensāciju praksi
Darba devējiem Latvijā par strādājošo darba nespēju 2023. gadā bija jāsamaksā 350 miljoni eiro, kas bija par 90 miljoniem eiro mazāk, nekā samaksāja darba devēji Igaunijā. Savukārt Lietuvā darba devēji saviem darbiniekiem par darba nespēju samaksāja vien 70 miljonus eiro. Pārrēķinot vidēji uz vienu strādājošo, uzņēmēji par katra darbinieka slimošanu samaksājuši: Latvijā – 393 eiro, Igaunijā – 372 eiro, bet Lietuvā – tikai 48 eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kārtējo reizi cēlusi trauksmi, norādot, ka esošā situācija ir jāmaina, lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pret uzņēmumiem kaimiņvalstīs.
Lietuvā izdevīgi gan darba devējiem, gan ņēmējiem
Kā Baltijas valstīs darbojas darba nespējas jeb tā sauktās slimības lapas? Latvijā A lapa ir deviņas dienas gara, kurā neapmaksāta ir pirmā diena, savukārt nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs. B lapa sākas no 10. dienas, kad darba nespēju apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no valsts speciālā fonda. Ja slimo bērns, tad uzreiz ir B lapa, ko apmaksā tikai VSAA. Ja skatāmies kompensāciju apmēru, tad Latvijā darba devējs no otrās līdz trešajai dienai maksā 75% no vidējās darba algas, bet visas pārējās dienas no darba devēja un valsts budžeta maksā 80% no algas.
Igaunijā netiek apmaksātas pat pirmās trīs slimošanas dienas, bet darba devējam jāapmaksā darba nespēja no ceturtās līdz astotajai dienai. No devītās dienas pieslēdzas Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds. Jāpiebilst, ka Covid–19 laikā neapmaksāto dienu skaits tika samazināts līdz vienai dienai. Papildu divas apmaksājamās dienas sedza no Veselības apdrošināšanas fonda. Kopš 2023. gada vasaras Igaunijā darbnespējas apmaksa atgriezusies iepriekšējā kārtībā. Kompensāciju apmēri Igaunijā ir mazāki nekā Latvijā – neatkarīgi, vai kompensāciju maksā darba devējs vai valsts, samaksa par katru darba nespējas dienu ir 70% apmērā no algas.
Lietuvā neapmaksāto dienu nav. Pirmās divas darba nespējas dienas sedz darba devējs, bet, sākot no trešās dienas, darba nespēju apmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta. Ja skatāmies uz kompensāciju apmēru, tad Lietuvā situācija teorētiski ir sliktāka – darba devējam pirmās divas darba nespējas dienas jāapmaksā vismaz 62,02% apmērā, taču darba devējs var maksāt arī vairāk. Savukārt no trešās dienas no valsts budžeta kompensācija par katru slimošanas dienu ir 62,02% apmērā. Kā "Latvijas Avīzei" norādīja Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas prezidente Inga Ruginiene, darba devēji Lietuvā ļoti bieži izvēlas darba ņēmējiem maksāt kompensācijas robežās no 80 līdz pat 100%.
Darba devējiem pārliecinoši izdevīgākais darba nespējas formāts ir Lietuvā, kur jākompensē vien divas darbinieka darba nespējas dienas. Savukārt sliktākā situācija ir Latvijā, uz ko arī norāda LDDK. Latvijā darba devējiem jākompensē par sešām dienām vairāk nekā Lietuvā un par trim dienām vairāk nekā Igaunijā. Savukārt darba ņēmējiem potenciāli izdevīgākā situācija ir Latvijā, kur, kaut gan pirmā diena netiek kompensēta, par katru nākamo dienu maksā 75–80% apmērā. Laba situācija ir arī Lietuvā, īpaši, ja darba devēji izvēlas maksāt lielāku darba nespējas kompensāciju par likumā noteikto minimumu. Tikmēr pārliecinoši sliktākā situācija ir Igaunijā, kur netiek kompensētas pat trīs dienas.
Igaunijā novēro nepamatotu darbnespēju
Lietuvas Biznesa konfederācijas izpilddirektors Emīlis Ružele "Latvijas Avīzei" sacīja, ka Lietuvā nozare darba nespējas problemātiku neredz. Viņš to argumentē ar kopumā zemo kompensāciju apmēru – 62,02%, kas nozīmē, ka darba ņēmējiem vienkārši nav finansiāli izdevīgi izmantot darba nespējas lapas. Savukārt Ruginiene "Latvijas Avīzei" atgādināja, ka pirms diviem gadiem Lietuvas uzņēmēju organizācijas centās vēl uzlabot jau tā sev labvēlīgo regulējumu, taču kopš tā laika jaunu diskusiju starp uzņēmējiem un arodbiedrībām nav bijis.
"Protams, ka darba devēji gribētu, lai darba ņēmēji slimības lapas izmanto vēl mazāk, taču mēs aktīvi skaidrojam darbiniekiem, ka slimības gadījumā labāk ir palikt mājās. Darba devējiem tas ir pat bīstami, jo slimojošais var aplipināt darbabiedrus, kas darba devējiem radītu daudz lielākus zaudējumus," uzsvēra arodbiedrību līdere. Lietuvā visu gadu esot puslīdz vienāds darbnespējas lapu pieprasījumu skaits, variējot no 50 līdz 60 tūkstošiem ik mēnesi, tātad – no 600 līdz 720 tūkstošiem gadā.
Runājot par darba nespējas lapu izmantošanas palielinājumu, Ruginiene saka, ka šādos gadījumos vienmēr iesaka paskatīties uz darba apstākļiem – pārstrādāšanos, stresu, bīstamu darba vidi. "Par otru problēmu daudzi negrib runāt. Daudzi darbinieki jūtas izdeguši, un rodas mentālas problēmas. Rezultātā darbinieki nespēj strādāt par 100%. Darbinieki arī šādos gadījumos drīkst izmantot slimības lapas, bet darba ņēmēji to nesaprot. Viņi saprot paaugstinātu temperatūru, lauztus locekļus, bet mentālās saslimšanas sauc par krāpšanos, kas nav pareizi. Pārstrādāšanās var radīt ļoti nopietnas veselības problēmas, kas prasa ilgu atlabšanas periodu."
Igaunijas Arodbiedrību konfederācijā norādīja, ka šobrīd tā neredz darba nespējas lapu problemātiku valstī. Savukārt Igaunijas Darba devēju konfederācija tik apmierināta vis nav. Tās izpilddirektors Arto Āss atklāja, ka Covid–19 laikā, kad neapmaksāto darba nespējas dienu skaits tika samazināts no trim uz vienu, uzņēmēji konstatējuši milzīgu darba nespējas pieteikumu pieaugumu. "Mēs novērojām iespējamu darbnespējas situācijas nepamatotu izmantošanu, bet mēs to, protams, nevaram pierādīt."
2019. gadā darbnespējas lapas Igaunijā izmantoja 419 tūkstoši cilvēku, bet 2022. gadā pat 727 tūkstoši. Savukārt, kad 2023. gadā neapmaksāto dienu skaits atkal tika palielināts, otrajā pusgadā slimības lapas izņēma 146 000 cilvēku, salīdzinot ar 233 tūkstošiem pirmajā pusgadā.
Apsūdz nepamatotā slimošanā
Latvijas Darba devēju konfederācija, lai pierādītu potenciālu darba nespējas lapu nepamatotu izmantošanu, savās prezentācijās izmanto darbnespējas A lapu gadījumu skaitu. Tajā skaidri redzams, ka no brīža, kad Latvijā 2022. gadā samazināja A lapas garumu no 10 uz 9 dienām, attiecīgi divu gadu laikā līdz minimumam samazinājies to cilvēku skaits, kam bijušas vajadzīgas 10 darba nespējas dienas. Savukārt par 14 reizēm pieauga gadījumu skaits, kad darba nespējā bija deviņas dienas.
Pierādīt nepamatotu izmantošanu gan ir sarežģīti – 2023. gadā ir bijušas 400 sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām pēc pārbaudes tādas konstatētas tikai četras.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs medijiem norādījis, ka redz nepamatotu darbnespējas lapu izmantošanu Latvijā, atsaucoties arī uz kādu nenosauktu uzņēmumu, kas darbojoties visās Baltijas valstīs.
"Latvijas Avīze" uzrunāja degvielas uzpildes staciju tīklu "Circle K", jautājot, vai tiešām redz šādu problēmu tieši Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Uzņēmuma personāla daļas vadītāja Undīne Miķelsone sacīja, ka ikdienā bieži saskaras ar darbinieku slimošanu, taču uzņēmuma pieredze ir pretēja LDDK paustajam – vairāk esot jāatgādina darbiniekiem slimiem nenākt uz darbu. "Neesam arī turējuši aizdomās darbinieku par nepamatotu slimības lapu izmantošanu. Kā darba devējs neuzņemamies vērtēt savu darbinieku veselības stāvokli, bet uzticamies ārstējošo ārstu lēmumam, kad un cik ilgi slimības lapa ir nepieciešama."
Miķelsone sacīja, ka neredz ievērojamas atšķirības slimības lapu izmantošanā visās Baltijas valstīs. "Atšķiras izmaksu aprēķins, ko sedz darba devējs un ko – valsts. Iespējams, grozījumi likumā varētu mainīt kopējo situāciju un ierobežot nepamatotu slimības lapu izmantošanu, tomēr lielākai kontrolei slimības lapu izsniegšanā būtu jānāk tieši no ģimenes ārstu puses."
Grib pasliktināt darba ņēmēju finansiālo situāciju
Latvijas Darba devēju konfederācijā norāda, ka tās eksperti un biedri balstās datos, ko iegūst no Veselības un Ekonomikas ministrijas. Konfederācijā saka, ka šie rādītāji skaidri parādot Latvijas darba devēju proporcionāli daudz lielāku iesaisti darbinieku darbnespējas apmaksā, nekā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Valsts iesaiste darbnespējas lapu apmaksā Latvijā ir būtiski mazāka nekā kaimiņvalstīs, un LDDK uzskata, ka tas nerada motivāciju sakārtot veselības aprūpes sistēmu, kas rūpētos par iedzīvotāju veselības preventīvu uzlabošanu un ilgstošas slimošanas novēršanu.
"Darbnespējas lapu regulējumam būtu jābūt virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildību. Nav jāspiež slimojošos doties uz darbu, taču sistēmai jābūt tendētai uz veselīgu motivāciju darbiniekam pēc iespējas drīzāk atgriezties darbā, darba devējam uzlabot darba apstākļus un valstij rūpēties par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Labi pārdomātai un ieviestai sistēmai būtu jānes arī sabiedrības labklājību veicinoši augļi – pieaugošs atalgojums un attiecīgi spēja atļauties preventīvus veselības stāvokli uzlabojošus paradumus," saka LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Ko iesaka LDDK? Pasliktināt darba ņēmēju finansiālo situāciju, nosakot pirmās trīs darba nespējas dienas par neapmaksājamām. Nākamās piecas dienas apmaksātu darba devējs (70% apmērā), bet no devītās dienas kompensāciju maksātu no valsts speciālā budžeta (80% apmērā). Kopumā – teju kā Igaunijā, atšķirtos vien izmaksājamā kompensācija no devītās slimošanas dienas. LDDK uzsver, ka izmaiņas neskartu gadījumus, kad darba nespēja nepieciešama bērnu slimības gadījumā.
Protams, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšlikumam nepiekrīt. Tāpat kā Ekonomikas ministrijas diviem piedāvājumiem samazināt kompensāciju apmēru, kas variētu no 60 līdz 75%. Tikmēr Labklājības ministrija esot gatava no darba devējiem pārņemt devītās darba nespējas dienas kompensācijas apmaksu, bet šīs dienas kompensāciju samazinot no 80 līdz 75%. Arī šādam scenārijam LBAS nepiekrīt. Arodbiedrībā norāda, ka jau šobrīd, izmantojot A slimības lapu, darbinieks vidēji mēnesī zaudē 120 eiro, bet ar izmaiņām zaudētu vēl vairākus desmitus eiro.
***
Darba nespējas lapu (A) un dienu skaits
DNL (A) dienu skaits | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 12 892 | 13 105 | 10 285 | 12 811 | 14 497 | 14 919 |
2 | 18 237 | 17 861 | 13 477 | 17 999 | 19 864 | 18 994 |
3 | 25 619 | 25 513 | 18 216 | 22 114 | 28 633 | 29 622 |
4 | 30 235 | 28 776 | 21 122 | 22 298 | 32 503 | 32 966 |
5 | 40 336 | 40 044 | 29 787 | 29 259 | 48 806 | 48 434 |
6 | 26 182 | 25 149 | 19 222 | 19 601 | 33 189 | 31 496 |
7 | 31 644 | 31 629 | 23 907 | 24 472 | 53 917 | 42 861 |
8 | 37 655 | 37 341 | 27 851 | 26 307 | 60 226 | 47 891 |
9 | 28 765 | 27 292 | 22 353 | 22 154 | 273 796 | 312 458 |
10 | 238 522 | 252 001 | 242 821 | 273 133 | 94 802 | 1505 |
DNL skaits kopā | 490 087 | 498 711 | 429 041 | 470 148 | 660 233 | 581 146 |
DNL dienu skaits kopā | 3 772 788 | 3 877 353 | 3 460 186 | 3 780 720 | 4 984 711 | 4 215 110 |
Vidējais DNL ilgums | 7,7 | 7,8 | 8,1 | 8,0 | 7,5 | 7,3 |
Avots: Latvijas Darba devēju konfederācija
***
Slimības dienu apmaksas apmērs (%) un avots, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Ekonomikas ministrijas piedāvātie modeļi
Valsts | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latvija | 0 | 75 | 75 | 80 | 80 | 80 | 80 | 80 | 80 | 80 | 80 |
Igaunija | 0 | 0 | 0 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 |
Lietuva | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 | 62,06 |
LDDK piedāvājums | 0 | 0 | 0 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 | 80 | 80 | 80 |
EM 1. variants | 0 | 60 | 60 | 70 | 70 | 70 | 70 | 70 | 75 | 75 | 75 |
EM 2. variants | 0 | 60 | 60 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 | 75 |
neapmaksāto dienu skaits, | apmaksā darba devējs, | apmaksā no valsts speciālā budžeta |
Avots: LDDK/LBAS/Latvijas Avīze
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003