Rīga -15°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Svētdiena, 2012. gada 12. februāris 08:11
Vārda dienas: Karlīna, Līna
Startējot Saeimas vēlēšanās, ikvienam politiskajam spēkam jāsagatavo 4000 zīmju programma, ko tas iecerējis darīt Latvijas labā. Programmas būs pieejamas vēlēšanu iecirkņos jau no 22. septembra. Ar Dienas starpniecību partiju programmas analizē nevis eksperti, bet parastie cilvēki – dažādu profesiju un jomu pārstāvji. Vērtējums: skaidrības un atbilžu maz, tematu loks šaurs. Vai maz programmām ir kāda nozīme?Dienas mudināti, potenciālie vēlētāji izlasa partiju programmas. Ko ieguva?
Frāzes, ambiciozi teikumi ar izsaukuma zīmēm galā, nepiepildāmi solījumi bez kāda seguma, vēlētāju turēšana par muļķiem – tādi pēc partiju priekšvēlēšanas programmu izlasīšanas bija pirmie iespaidi vairumam Dienas uzrunāto potenciālo vēlētāju, kuri pārstāv dažādas jomas. Man ir dusmas – tā neslēpti sacīja divi programmu lasītāji. Iedziļinoties īsajās programmās, vēlētāji secināja, ka viņu pārstāvētās jomas vismaz pāris programmās kaut vai ar dažiem vārdiem ir pieminētas, taču vairāki atzina: vairums programmu uz daudziem sāpīgiem vai svarīgiem jautājumiem atbildes nesniedz.
Diena viņiem lūdza izlasīt sešu partiju tā dēvētās 4000 zīmju programmas, kuras ikvienam vēlētājam būs pieejamas vēlēšanu iecirkņos. Izvēlētas tika sešas partijas – tās, kurām saskaņā ar reitingiem ir lielākās izredzes iekļūt 10.Saeimā. Viena no programmām – apvienības Par labu Latviju! – ir tikai 1200 zīmju gara, ar norādi vairāk lasīt internetā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars neatceras, kad radās "līdz 4000 zīmēm" ierobežojums partiju programmām. Viņš pieļauj – šāds apjoms kādreiz izvēlēts, jo tas atbilst "A4 formāta lapai", ko var aplūkot vēlēšanu iecirknī.
Sociālantropologs Roberts Ķīlis par programmu saturu izsakās kritiski: "Partijas nav daudz investējušas laiku partiju programmās, iespējams, tādēļ, ka tās netic, ka programmas spēlē kādu būtisku lomu vēlēšanu cīņā, tāpēc rada kādu tekstu, kuru piekarināt CVK uz sienas." R. Ķīlis uzskata – ja programmas saturs ir izstrādāts un pārdomāts, 4000 zīmes ir pilnīgi pietiekams apjoms. Tiesa, 1200 zīmju gara programma gan R. Ķīlim liekoties par īsu, jo tomēr ir kāds "optimālais apjoms". Par programmu saprotamību R. Ķīlis saka – programmas vēlētājs var uztvert drīzāk sajūtu līmenī, viena rakstīta poētiskā žanrā, cita konkrētākā. "Kopā diezgan liela kakofonija," viņš piebilst. Saturiski programmas viņš raksturo kā diezgan grūti saprotamas un samudžinātas. Tās vēlētājam partiju izvēlēties nepalīdzot. Programmas radot iespaidu, it kā ejot garām kādas nozares pārstāvis kaut ko pierakstījis klāt – kāds teikumu par augstāko izglītību, cits – par ko citu. "Kā sagrābstītas piezīmes," novērtē sociālantropologs.
Politiķi zina, ka vēlētāji savu izvēli neizdara, balstoties uz priekšvēlēšanu programmām, tādēļ viņi tik vieglprātīgi attiecas pret šo programmu rakstīšanu, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš. "Ja cilvēki ļoti nopietni tās lasītu un iedziļinātos, man nav ne mazāko šaubu, ka programmas būtu kvalitatīvākas un pie tām krietni nopietnāk piestrādātu," viņš paskaidro. Arī socioloģiskajās aptaujās iepriekšējos gados esot secināts, ka vairums cilvēku programmas nelasot.
A. Kaktiņš uzskata: nav jāgaida, ka cilvēki paši lasīs un salīdzinās partiju programmas, medijiem būtu tās jāpārstāsta saprotamā valodā. Tāpat arī medijiem, viņaprāt, vajadzētu sabiedrībai piedāvāt analītiskus rakstus par iepriekšējo vēlēšanu programmu solījumu izpildi. Viņš arī saka: attīstītajās demokrātijās vairāk vai mazāk partijas pārstāv ideoloģiskos strāvojumus, "tur nav nesaprotamas cilvēku grupas, kas savācas uz kādu brīdi, lai iegūtu varu, un paskatās, kāda tobrīd ir sabiedriskā doma, un nospēlē".
***
Kultūru bibliotekāre atrada vien divās programmās
Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliotekāre Ieva Laizāne ikdienā par politiku speciāli neinteresējoties, partiju priekšvēlēšanu programmas lasīja pirmo reizi mūžā. Secinājusi, ka vairums to bija "virspusējas, patētiskas, populistiskas un utopiskas, dažas no tām arī ārkārtīgi tendenciozas vai arī sarakstītas tēlaini un juceklīgi". I. Laizāni kā bibliotēkas darbinieci vispirms interesē kultūras joma, taču viņa atklāja, ka tā minēta tikai divās no sešām programmām. "Vienā no tām parādās vispārīgs teikums nenoteiksmē par muzeju, arhīvu un bibliotēku vērtību saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanu (ZZS), otrā – kultūra minēta kā Latvijas popularizēšanas instruments ārzemēs, kas arī, protams, ir nozīmīgs kultūras kā produkta aspekts (VL-TB/LNNK)," viņa secina.
I. Laizāne vēlētos, lai programmās ietvertu jautājumus par bibliotēku infrastruktūru attīstību un modernizāciju. Viņu apbēdinājis fakts, ka tikai viena partija atbalsta videi draudzīgu dzīvesveidu un domā par vides piesārņojuma problēmām (Vienotība). Neesot arī simpatizējusi ne latvietības jautājuma pārspīlēšana (VL-TB/LNNK), ne nepilsoņu problēmu risināšanas interpretācija (PCTVL).
***
Pensionāre: labo dzīvi vienmēr sola, bet tā nav sajusta
Pensionāre no Ventspils novada Vārves Edīte Pius pēc visu sešu partiju programmu izlasīšanas vispirms partijām vēlētos uzdot vienu jautājumu: vai paši deputāti šīs programmas ir izlasījuši? "Manu uzmanību piesaistīja vienīgi ZZS programma, jo tur viss ir izklāstīts skaidri un gaiši, un, galvenais, saprotami," viņa saka. Citās programmās rakstīto viņa vērtē kā savārstījumu, tiekot atkārtots tas pats, kas iepriekšējās kampaņās. "Visi sola, ka būs labāka dzīve, bet vēl neesam to sajutuši. Tagad cilvēki nedodas uz pilsētām, bet dodas uz ārzemēm strādāt, jo nav jau darba," stāsta E. Pius un jautā: kā var nodrošināt ar darba vietām, ja visu tikai likvidē? Kur tiks ņemta nauda, lai paaugstinātu algas un pensijas? To gan partijas nestāstot. Viņai arī sāpot sirds, noskatoties, kā cilvēki iet postā, jo nevar jau atļauties samaksāt par ārstu un zālēm. Ar bažām viņa gaidot apkures sezonu, kad daudzi nespēs samaksāt rēķinus. "Ko tad? Liksim visus uz ielas? Mans priekšlikums – lai deputāti saņem tādas pašas algas kā tie, kas saņem minimumu, jo viņi ar savu darbu nav attaisnojuši vēlētāju uzticību," saka E. Pius.
***
Skolotājs: programmās pieminēta tikai augstākā izglītība
Frāžainība, vēlējuma un varbūtības izteiksmes daudzums programmās – iespaidos par programmās ievēroto dalās Rolands Ozols, Rīgas Juglas vidusskolas angļu valodas skolotājs. Viņš mēģinājis atrast faktus, ko pēc vēlēšanām varētu pārbaudīt, taču sapratis, ka faktu daudzums gandrīz visās programmās pazūd kopējā frāžainībā un dažādi interpretējamos solījumos. "...apkopojot partiju vīzijas par Latviju, var saprast, ka Latvijas iedzīvotājs/vēlētājs ir padumjš, ar vāju veselību apveltīts nabags, kurš dzīvo korumpētā valstī un kuru tūlīt, tūlīt izdosies glābt kādai no mūsu politiskajām partijām pēc atmodas 2010. gada
2. oktobrī," viņš saka. Pēc programmu izlasīšanas R. Ozols kā vēlētājs esot nevis ko ieguvis, bet gan apjucis vēl vairāk. Pat partijas, kuras viņš būtu gatavs atbalstīt vēlēšanās, ar savu īso programmu vēlmi tās atbalstīt "nokauj" ar bezjēdzīgu solījumu uzskaitījumu. Attiecībā uz izglītības nozari – no programmām esot nojaušams, ka prioritāte būs augstākā izglītība, viņš saka. "Un tā diemžēl ir vienīgā prioritāte, kura atrodama četrās (Vienotība, ZZS, PCTVL, VL-TB/LNNK) no sešām lasītajām programmām, protams, katra ar savu akcentu," viņš secina.
***
Mazajam uzņēmējam trūkst "pelnītāja piegājiena"
Mazais uzņēmējs Andrejs Nika, uzņēmuma Nika Group īpašnieks, teju visās programmās pamanījis dominējam patērētāja piegājienu: ""Mēs nodrošināsim", "mēs palielināsim", "nodokļus samazināsim", bet maz bija – "kā nopelnīsim", lai nodrošinātu, palielinātu." Lielākā daļa partiju nostādnes liekoties ļoti pievilcīgas un pozitīvas, bet trūkstot galvenās domas – kā nodrošināt programmu īstenošanu.
Piemēram, SC programmā viņam paticis uzstādījums par ministriem profesionāļiem, nevis partiju interešu "bīdītiem", patika arī nostādne par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu ar Krieviju. ZZS programmā interesanta likusies progresīvā nodokļa ieviešana, vietējo energoresursu nozīmes palielināšana un lauku attīstība. Kā "puslīdz pieņemamu" viņš vērtē Vienotības programmu. "Manuprāt, ir vērts izcelt: ražotne katrā novadā, progresīvi nodokļi, moderna lauksaimniecība. Protams, prātā jāpatur jautājums "kā?" saka A. Nika.
***
Virsmāsa jautā: kur ņemsiet naudu solījumiem?
Rīgas Austrumu slimnīcas endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa Līga Ārente partiju priekšvēlēšanu politiskās programmas sauc par "ļoti jauku lasāmvielu naiviem cilvēkiem". Tomēr viņu priecē fakts, ka politiķi ļoti aptuveni, bet tomēr nojaušot, kas ir svarīgi cilvēkiem un kas būtu jāpiesola, lai tautu pielabinātu. Tiesa, "nav ne mazākā mājiena par to, no kurienes tiks ņemti līdzekļi brīnišķīgo solījumu pildīšanai". Viņa saka: ja pasaules ekonomiskā krīze tomēr ir reāls fakts, vai tāda maza valsts kā Latvija spētu īstenot pat piektdaļu politiķu priekšvēlēšanu solījumu. Tādēļ laikam Par Labu Latviju! pat nav centusies saspringt uz kaut cik saturīgu programmu, viņa secina. Vienotības programmā L. Ārente gan esot ievērojusi, ka "formulēti ļoti konkrēti un izmērāmi mērķi, minēti cilvēki, kuri daudz nerunā, bet klusiņām dara smago un nepateicīgo darbu krīzes apstākļos". Viņai kā medicīnas darbiniecei, protams, svarīgi zināt, ko partijas sola veselības aprūpei. Kaut ar vienu vārdu, bet šī joma esot minēta visās programmās. Visvairāk izvērstie apraksti atrodami VL-TB/LNNK un Vienotības programmās. Algas paaugstinājumu gan īpaši nesolot.
***
Mākslas doktorante nesaprot, kāpēc atstumj, izslēdz, šķiro?
Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras 2. kursa studenti Ilianu Veinbergu patīkami pārsteidz tas, ka partiju programmas vismaz formas ziņā ir tik dažādas – rakstības stils un domas formulēšanas paņēmieni, šķiet, raksturo katru partiju tikpat ļoti kā saturs. Pārskatāma un lakoniska esot Vienotības programma, tajā paustās nostādnes saskanot arī ar publiski pieejamo informāciju par biedru un partiju līdzšinējo darbu.
I. Veinberga pamanījusi, ka programmu piedāvājums kultūras jomā "ir truls un apliecina, ka programmu sastādītājiem nav ne jausmas, kas vispār ir kultūra un ko ar to iesākt, kā vien izmantot to par ideoloģisku ieroci".
Arī izglītības jomā jēdzīgu piedāvājumu viņa neesot atradusi, savukārt zinātne vispār neeksistē.
I. Veinbergu arī šokējis "nacionālā" komponenta īpatsvars programmās: "Tik nelielai un daudzveidīgai sabiedrībai, kāda tā ir Latvijā, būtu tieši jāmeklē kopēji saskares punkti, piemēram, vispārcilvēciskas vērtības, kuru ietvaros ikviens varētu justies gribēts, līdzdalīgs un piederīgs." Viņa nesaprot, kāpēc partijas vēl joprojām uztur pie dzīvības šo XIX gadsimta konstrukciju, kura darbojas uz atstumšanas, izslēgšanas, šķirošanas bāzes. Šādus negatīvus piemērus viņa redzējusi, piemēram, VL-TB/LNNK, PLL piedāvājumā.
***
Programmas nerunā par ražotājam sāpīgiem jautājumiem
Metāla būvkonstrukciju ražotāja Neolat-R īpašnieks Edmunds Račko uzskata: priekšvēlēšanu programmu galvenajai tēmai būtu jābūt – kā valsts tiks pie naudas. Viņš pasaka atbildi: nepieciešams attīstīt un atbalstīt ražošanu, taču par to programmas runājot neskaidri un maz. Vienotības programmu viņš dēvē kā objektīvu, programmā vismaz neesot pārspīlējumu un vairāki mērķi liekoties sasniedzami, piemēram, "sasniegt tautsaimniecības izaugsmi par 20%". Pozitīvi viņš vērtē arī PCTVL programmā minēto solījumu ieviest fiksētu pazeminātu nodokļu likmi mazajiem uzņēmumiem. Ārvalstīs atbalsta mazos uzņēmējus, saka E. Račko. Taču partiju programmas nerunājot par viņam kā vidējam ražotājam daudziem sāpīgiem jautājumiem. "Piemēram, valstij jārunā ar banku sektoru, lai tās agresīvi neuzvedas pret uzņēmējiem, lai ļauj izdzīvot," viņš saka. Bieži vien uzņēmumus aizverot, jo trūkst banku atbalsta izejvielu iegādei. Arī uzņēmumiem, kuri palielinājuši eksportu.
***
Partiju priekšvēlēšanu programmas atrodamas mājas lapā www.cvk.lv.
No 22. septembra ar programmām varēs iepazīties arī visos vēlēšanu iecirkņos
"Grūti spriest, no kura laika programmās ir ierobežojums līdz 4000 zīmēm"
Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs
Rīt
Maniaks II
Diena analizē, kas Latvijas noziegumu vidē un izmeklēšanā mainījies kopš sērijveida izvarotāja un slepkavas Staņislava Rogaļova sirojuma laikiem pirms 30 gadiem?
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
