Rīga -28°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2012. gada 06. februāris 05:18
Vārda dienas: Dace, Dārta, Dora
Latvijas teātri pamazām savijušies ar politiķiem un politiskajām partijām. Vieni – lai tiktu pie naudas, citi – lai paustu pilsonisko stāju.Žagars saka: visu izšķir profesionalitāte, savukārt Hermanis – šai sfērā draugiem un pietuvinātajiem ir izņēmuma statuss
Poļiščukas kundze nolēma aktīvi sadarboties un aizstāvēt sevi caur politiku. Tā Rīgas vicemērs, partijas LPP/LC līderis un apvienības Par labu Latviju! (PLL) valdes loceklis Ainārs Šlesers raksturo režisores Gaļinas Poļiščukas iesaistīšanos politikā. Pēc tam, kad viņas vadītajam teātrim Kultūras ministrija atteica finansējumu, režisore pievienojās Tautas partijai (TP). Tagad viņa startē PLL sarakstā Rīgā ar augsto 4. numuru, un Rīgas Kongresu namā tiek remontētas telpas, tur atradīsies viņas Teātra Observatorija. "Bet tas nav saistīts ar to, ka viņa ir PLL sarakstā," bilst A. Šlesers.
G. Poļiščukas iesaistīšanos politikā Latvijas teātru vadītāji vērtē dažādi: gan kā izmisuma soli, gan kā vienīgo veidu, kā izdzīvot un saglabāt savu teātri, gan vēl skarbāk – par "prostitūciju". Šis gājiens raisa diskusiju – vai teātri nevar pastāvēt bez politiskas aizmugures, vai arī šis ir izņēmuma gadījums. Par tēmas jutīgumu liecina tas, ka bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (PLL) nevis atbildēja uz Dienas jautājumiem, bet gan uzdeva publicēt PLL mājas lapā apcerējumu par politiķu un mākslinieku draudzību.
Kā tika pie telpām
G. Poļiščukas motīvus iesaistīties politikā Dienai neizdevās noskaidrot – interviju viņa pēkšņi atteica. A. Šlesers stāsta: pēdējā laikā Kongresu nama Lielajā zālē notika dažādi pasākumi, bet Jaunā zāle netika atbilstoši noslogota. Par telpu izmantošanu ticis sludināts konkurss, un vienīgais, kas pieteicās pēdējā konkursa dienā, bija Teātra observatorija. A. Šlesers minēja, ka telpu īri teātrim nevajadzēs maksāt. Diena noskaidroja, ka par šīm telpām neilgi pirms konkursa bija interesējušies arī citi teātri, taču konkursa izsludināšanu tie neesot pamanījuši.
"Bet, ja jūs prasāt, vai es priecāšos, ka Poļiščukas kundze ar teātri varēs tur atrasties, es uzskatu, ka tas ir kauns, ka valsts ir šādi rīkojusies. Jo visi zina, ka viņas teātris ir ļoti apmeklēts, ļoti pieprasīts un ļoti bieži tās izrādes bija labākas nekā lielajos teātros," skaidro A. Šlesers. Viņš pats gan neesot izrādes redzējis, taču viņa sieva esot šī teātra fane.
Pieteicās patrons
M. Čehova Rīgas Krievu teātris pēc vērienīgas rekonstrukcijas tiks atklāts tieši vēlēšanu dienā – 2. oktobrī. Tam gan nav sakara ar vēlēšanām, jo šajā datumā – teātra dzimšanas dienā – sezonu atklāj katru gadu, norāda teātra direktors Eduards Cehovals. Par to, ka visā rekonstrukcijas gaitā LPP/LC un Saskaņas centra pārstāvji – domes amatpersonas cildinājušas savus labos darbus, E. Cehovals nerunā, norādot, ka tā ir pašas domes darīšana, jo ēka pieder pašvaldībai. Viņš norāda – teātris ir apolitisks. "Ja kaut kur politiku arī pievelk, tā nav mūsu darīšana – 15. jūlijā teātris bija jānodod, un 15. jūlijā to arī nodeva. Cepuri nost!" E. Cehovals uzsver Rīgas domes amatpersonas Andra Amerika (LPP/LC) aktīvo darbību teātra rekonstrukcijas projekta virzīšanā kopš 2001. gada, bet atzīst par kļūdu to, ka pērn pie teātra parādījās plakāts, ka A. Ameriks ir teātra patrons.
Nebija lojāls
Teātri nav nekāds izņēmums. Tāpat kā citās nozarēs mūsu valstī, arī šai sfērā "pietuvinātajiem un draugiem" ir izņēmuma statuss, norāda Alvis Hermanis, Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs. JRT ir vienīgais valsts teātris, kurš joprojām nav izpelnījies remontu. A. Hermanis iezīmē kopainu: "Nacionālo teātri remontēja, tāpēc ka viņi pirms tam kolektīvi piedalījās Bojāra partijas priekšvēlēšanas koncertos, Dailes teātris vienmēr ir bijis "ieziepēts" un Tautas partija to novērtēja, par Krievu drāmu tāpat viss skaidrs." A. Hermanis atceras epizodi arī no paša pieredzes – kādas partijas pārstāve viņam privātā sarunā ieteikusi vākties prom no šīs valsts un draudējusi JRT "nogriezt skābekli," jo JRT neesot bijis politiski lojāls tābrīža varai.
Par G. Poļiščukas teātra piemēru A. Hermanis vien atzīst – prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta un "politiskā maucība" tiek pat ļoti apsveikta: "Uz šī piemēra mēs brīnišķīgi redzam, kāda muļķe ir Anna Eižvertiņa, kura jau neskaitāmus gadus, gluži kā Māte Terēze, pašā Rīgas narkomānu epicentrā Maskačkā pašaizliedzīgi vada savu jauniešu teātri Skatuve un joprojām nav sapratusi, kas bija jādara, lai Latvijas politiķi novērtētu viņas pūliņus."
Par savu piedalīšanos
Meierovica biedrības dibināšanā viņš atbild: atšķirībā no JRT, kurš vienmēr ir bijis apolitisks un neitrāls, tā darbiniekiem kā privātpersonām un pilsoņiem esot dažādi politiskie uzskati un simpātijas, tāpat arī esot viņam pašam. "Un Meierovica biedrība ir pilsoņu iniciatīva, nevis politiska organizācija, toties tai ir ļoti politiski mērķi – pārtraukt šo 20 gadus esošo "kapitālismu ar padomju metodēm", kad valsti vada beztalantīgi biznesmeņi, kuri uzņēmēju darbību pieprot tikai shēmojot," viņš saka.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins vēlēšanās startē no partijas Par prezidentālu republiku. Savu izvēli viņš izdarījis kā pilsonis, un tā neesot aizmugures meklēšana teātrim: "Es reāli skatos – šai partijai aizmugurē nav naudas maisu. Lielu cerību pārkāpt 5 % barjeru nav, bet man arī nav mērķa obligāti sēdēt Saeimā." Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze savukārt pērn tika ievēlēta Valmieras domē no TP saraksta, bet ir bezpartejiska. Viņa saka – uzrunāja Valmieras TP pārstāvji, "tie ir konkrēti cilvēki, ar kuriem lielāko daļu man nav kauns atrasties vienā sarakstā, un pašvaldību vēlēšanās bija iespējams piedalīties, neesot nevienā partijā, kas man joprojām ir svarīgi". Viņa kandidējusi, lai Valmierā būtu lielāka kultūrtelpas klātbūtne, sakārtotāka un kvalitatīvāka izglītības un sociālās vides sfēra.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (JL) uzskata, ka G. Poļiščukas teātra gadījums ir vienīgais, kad ir redzama teātra politizēšanās. "Visā visumā mums tā vide ir diezgan laba un veselīga," viņš uzskata. Teātra kritiķis Normunds Naumanis norāda: nevajadzētu jaukt jēdzienus – politiski aktīvs cilvēks un partejisks roklaiža. "Latvijas problēma ir tā, ka pārmantots turpinās ļaunākais padomju laiku recidīvs – joprojām ar politisku aktivitāti tiek jaukta piederība vai tuvināšanās kādai partijai, valdošam politiskam spēkam, no kura iespējams "izsist" vai izdiņģēt kādu taustāmu labumu," viņš saka.
Spiedienu neizjūtot
"Latvijā Opera var pastāvēt bez sadarbības ar konkrētu politisko spēku! Visu izšķir profesionalitāte, kā arī skaidra nākotnes vīzija un labi motivēts spēcīgas komandas darbs, kas balstīts uz kopēju misijas izpratni!" Dienai norāda Andrejs Žagars, Nacionālās operas direktors. 15 gadu laikā, kopš viņš vadot operu, bijuši daudzi kultūras ministri no dažādiem politiskiem spēkiem, taču viņš nekad neesot jutis politisku spiedienu no viņu puses. Tiesa, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām A. Žagars gan piedalījās tā sauktajā pozitīvisma kampaņā, kurā teica labus vārdus par H. Demakovu. "Viņas darbības laikā visās kultūras jomās notika vērienīgi un ļoti jaudīgi projekti, kas iecerēti un realizēti, stratēģiski domājot ilgtermiņā," paskaidro A. Žagars.
Arī Nacionālā teātra (NT) direktors Ojārs Rubenis šogad esot aicināts iesaistīties politiskā kampaņā, taču atteicis. "Es arī nekad neesmu bijis neviena politiskā spēka ne biedrs, ne pārstāvis. Tur arī ir otrs princips – tu nekad nevari zināt, uz kuru spēku liec," viņš paskaidro. Viņam arī nebūt neesot tuvas "vadonisma" idejas, kas saistās ar NT izrādi Vadonis. Pēc izrādes diskusiju par prezidentālu valsti gan medijos izvērsa kustības PLL vadītājs Andrejs Ēķis.
***
Jaunais Rīgas teātris
Vienam no labākajiem profesionālajiem teātriem Latvijā galvenā ēka pašlaik ir katastrofālā tehniskajā stāvoklī, un teātra rekonstrukcija šā gada 17. augusta valdības sēdē tika atlikta naudas trūkuma dēļ. Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis politiskajā dzīvē iesaistījās, piedaloties tā dēvētajā lietussargu revolūcijā un vēlāk kļūstot par vienu no Meierovica biedrības dibinātājiem. Vairāki šīs biedrības biedri iestājās Pilsoniskajā savienībā un kandidē Saeimas vēlēšanās.
Valmieras Drāmas teātris
2006. gadā Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze piedalījās tā sauktajā pozitīvisma kampaņā – reklāmas klipā viņa teica labus vārdus par toreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP). Pērn no TP saraksta viņu ievēlēja Valmieras domē. Tiesa, viņa nav nevienas partijas biedre.
Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorija
Pēc vairāku izrāžu iestudēšanas dažādos Latvijas teātros G. Poļiščuka nodibināja savu teātri – Teātra observatoriju, kas tika izveidota kā SIA, tomēr saņēma valsts finansējumu. Pats teātris norāda, ka četros gados no valsts saņēmis Ls 600 000, no tiem pērn – Ls 100 000. Samazinoties finansējumam, Kultūras ministrija valsts dotāciju Teātra observatorijai atteica. 15. jūnijā teātris paziņoja par tā slēgšanu, bet 28. jūnijā atklājās, ka G. Poļiščuka jau maija beigās iestājusies Tautas partijā. Intervijā žurnālam SestDiena viņa vēl jūnija otrajā pusē noliedza, ka aicināta politikā. Tiesa, vēsmas jau bija agrāk: maijā kustības Par labu Latviju! reklāmā televīzijā bija redzams Teātra observatorijas aktieris Andris Bulis, kurš stāstīja, ka izdarījis labu darbu – nodevis asinis.
Nacionālais teātris
Daudzus gadus ar Žurkas Kornēlijas palīdzību kopis politiskā kabarē žanru, Nacionālais teātris (NT) pērn pēkšņi pievērsās vadonisma idejai, iestudējot Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera muzikālo drāmu Vadonis. Drīz pēc tam ideju par prezidentālu republiku pārtvēra kustības Par labu Latviju! priekšsēdētājs Andrejs Ēķis. Viņš paziņoja, ka krīzes laikā tautai vajadzīgs vadonis. A. Ēķis un NT direktors Ojārs Rubenis sēž uz apsūdzēto sola digitālās televīzijas ieviešanas lietā.
Krievu teātris
Nupat pabeigtā un 2008. gadā sāktā M. Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcija pašvaldībai izmaksājusi 15,6 miljonus latu. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pie teātra tika izvietotas plāksnes ar norādi, ka rekonstrukcijas patrons ir Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC). Pēc sabiedrisko organizāciju atkārtotiem protestiem un Rīgas toreizējā mēra Jāņa Birka rīkojuma plāksnes aizvāca. Jau pēc pašvaldību vēlēšanām ļoti labprāt dažādos ar teātri saistītos pasākumos, piemēram, spāru svētkos, labprāt pozēja gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), gan viņa vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC).
***
4,2 miljoni latu - tik liela valsts dotācija šogad paredzēta septiņiem Latvijas valsts dibinātiem teātriem
1. Teātra žurka Kornēlija bijusi 2009. gada visvairāk apmeklētā izrāde Latvijas teātros.
Nacionālajā teātrī to noskatījušies 24 623 apmeklētāji
2. Otrs apmeklētākais bijis Reja Kūnija komēdijas Ja mana sieva uzzinās iestudējums Dailes teātrī – 16 255 skatītāji
3. Trešā apmeklētākā – Viļa Daudziņa monoizrāde Vectēvs Jaunajā Rīgas teātrī – 12 661 skatītājs
Z. Liepiņa un K. Dimitera muzikālo drāmu par Kārli Ulmani Vadonis NT noskatījušies 12 067 skatītāji
*pēc LETA datiem
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
