Rīga -15°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Svētdiena, 2012. gada 12. februāris 08:52
Vārda dienas: Karlīna, Līna
Eksperti Tautas partijas līdera programmu nolemj miskastei: dažviet nekā jauna, labās idejas jau tiek īstenotas, vietām tikai saukļi. Tautas partija gan biedē: ja Jaunais laiks A. Šķēles ekonomikas atveseļošanas idejas nepieņemšot, tā valdību varētu pamestEkonomisti: Šķēle nepiedāvā vērā ņemamus pasākumus ēnu ekonomikas iegrožošanai un reformu naudietilpīgajās jomās
Vadoniska un pat tēvišķa pieeja, vēlme palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un sociāli mazāk aizsargātajiem, bet nepiedāvāt valstī nepieciešamus sabiedrībā nepopulārus soļus Dienas aptaujātajos ekspertos vieš aizdomas, ka Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles piedāvātie priekšlikumi ir priekšvēlēšanu gājiens ar mērķi uzlabot varas partijas reitingu pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Vairumu no TP līdera piedāvātajiem priekšlikumiem valdība jau mēģina iedzīvināt - daļa ir tuvu finiša taisnei, citi ir starta pozīcijā vai koalīcijas domstarpību dēļ ir iestrēguši. Pēc SEB bankas ekonomista Andra Vilka domām, A.Šķēles piedāvājumā trūkst vērā ņemami risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai. A.Šķēles pārstāvis Romāns Meļņiks tam nepiekrīt, Dienai norādot, ka piedāvājumā ēnu ekonomikas mazināšanai ir paredzēts bruto algas slieksnis valsts un pašvaldību iepirkumos. Vēl aplokšņu algu izskaušanā iecerēta sadarbība ar arodbiedrībām un darba devējiem. Arī apņemšanās nepalielināt nodokļu slogu, pēc R.Meļņika sacītā, ir pozitīvs signāls, lai ēnu ekonomika vismaz vairs nepieaugtu. "Ja ir kādas idejas, tad lai iesniedz un skatīsimies," aicināja R.Meļņiks un noraidīja ekonomistu paustās bažas, ka piedāvājums gatavots saistībā ar vēlēšanu tuvošanos. "Tur nav nekāda populisma."
Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa skatījumā, piedāvājumā būtu jārunā arī par resursu ietilpīgo – izglītības, veselības un aizsardzības sektoru – turpmāku reformu, kur nāktos pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus.
A.Šķēle arī nepiedāvā pārdalīt nodokļu slogu – no ienākumiem uz patēriņu un nekustamo īpašumu, ko noteikti vajadzētu darīt, uzskata Ģ.Rungainis. Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds uzskata: ja piedāvātais nodokļu jomā būtu studenta kursa darbs, tad tas, visticamāk, saņemtu apmierinošu novērtējumu. "Kā vadošas partijas piedāvājums tautsaimniecības atveseļošanai tie neizskatās nopietni."
Uzņēmumu atbalsta sadaļā ir vēlme uzlabot kredītu pieejamību, ES fondu apguvē un arī valsts un pašvaldību iepirkumos dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem. "Ja legāli var atrast ceļus, kā palīdzēt vietējiem uzņēmumiem, par šo varētu padomāt," vērtēja SEB bankas ekonomists. Savukārt priekšlikums par valsts un pašvaldību pārdošanu, pēc A.Vilka domām, ir diskutējams - vai cilvēkiem pēc uzņēmumu nonākšanas privātās rokās par attiecīgo preci vai pakalpojumu nenāksies maksāt vairāk. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) Dienai iepriekš pauda viedokli, ka zem šī priekšlikuma slēpjas zemūdens akmeņi un vēlme dabūt svarīgus īpašumus savās rokās.
"Viss priekšlikumu kopums un to pasniegšanas veids rada sajūtu, ka Latvijas ekonomikā situācija joprojām ir kritiska, tāpēc ir kaut kur jāskrien un kaut kas jāgrābj, jo viss aizies postā," kritisks ir DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš, ziņo aģentūra LETA. "Tā tas nav, mēs vairs nedzīvojam ugunsgrēka situācijā. Dati, lai pamatotu it kā pastāvošu ārkārtas situāciju, ir atlasīti ļoti selektīvi." norāda ekonomists.
***
A.Šķēles ierosinājumi un to vērtējums
Nodokļi
- nepalielināt nodokļu slogu – ar likumu nosakot, ka tas nav lielāks par 32% no IKP
- samazināt PVN likmi viesnīcām no 21% uz 10%, medikamentiem 0%
- atcelt PVN un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) avansēšanu
Gunta Kauliņa, nodokļu eksperte
Pirmais ir ļoti nekonkrēts nosacījums ar lielām manipulācijas iespējām. Precīzi plānot šos ciparus uz priekšu nav iespējams. PVN likmes samazināšana viesnīcām ir atbalstāma. PVN likme medikamentiem šobrīd ir 10%, bet 0% likmi neatļauj piemērot ES direktīvas. Zemākā likme drīkst būt 5%. PVN avansēšanu pilnībā atcelt nav iespējams – tā piemērošanu regulē ES direktīva. UIN avansa maksājumus var atcelt.
Andris Strazds, Nordea bankas galvenais ekonomists
Nodokļu slogu pret IKP – tādu rādītāju, protams, var noteikt, taču tas ir diezgan bezjēdzīgs, jo nevar zināt, vai reformas tiks turpinātas un budžeta izdevumi kontrolēti vai notiks pretējais, ņemot vērā gaidāmo populismu pirms Saeimas vēlēšanām. Ideja par 0% PVN medikamentiem ir vienas konkrētas nozares lobēšana vai vienkārši ekonomiska muļķība. Ja tiešām grib palīdzēt trūcīgajiem, tad palīdzība jākoncentrē uz konkrētiem cilvēkiem, nevis konkrētām precēm vai pakalpojumiem. Ideju par UIN avansēšanas atcelšanu vērtēju pozitīvi, taču tā ir daudzus gadus veca, ko vajadzēja īstenot treknajos gados. Šobrīd tas ir piedāvājums bez reāla seguma - lai to īstenotu, būtu jāpalielina nodokļi kaut kam citam.
Hipotekārā kreditēšana
- ķīla sedz aizdevumu
- ikmēneša maksājums par kredītu nedrīkst pārsniegt 15% no neto ienākumiem
- ja ienākumi ir latos, tad aizdevumam jābūt latos
Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
Izņemot ironizēšanu, neko pozitīvu nevaru pateikt, jo uzskatu šos priekšlikumus par absurdiem. Ja vien ķīla segs aizdevumu un citus papildu nodrošinājumus prasīt nevarēs, tad bankas pārvērtīsies par lieliem lombardiem, un neviens lielus aizdevumus vairs neizsniegs. Ja vēlas noteikt, cik daudz cilvēks drīkst atvēlēt no saviem ienākumiem kredīta samaksai, tad varbūt vispār vajadzētu cilvēkiem aizliegt aizņemties? Varbūt arī vajadzētu noteikt, kādā valūtā cilvēki drīkst saņemt ienākumus?
Ģirts Rungainis, investīciju baņĶieris
Šajos priekšlikumos jūtama tēvišķa pieeja: iepriekš pārāk daudz aizņēmāties, tad šo iespēju turpmāk nogriezīsim. Ja tiks noteikti ierobežojumi par ķīlu, tad procentu likme būs augstāka, banka dos kredītu daudz mazākā, piemēram, 50% apmērā no īpašuma vērtības. Rezultātā kredītos izsniegs mazāk. Vēl vairāk kredīta saņemšanu apgrūtinās nosacījums, ka tā samaksai varēs novirzīt 15% no ienākumiem. Pēdējam priekšlikumam vēl ir kāda loģika. Taču neredzu nepieciešamību šobrīd īpaši ierobežot personu iespējas aizņemties. Šī problēma vairs nav aktuāla.
Valsts pārvalde
- samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 8–9
- samazināt ES naudas administrētāju skaitu no 19 līdz trim
- Valsts kancelejas likvidēšana
Artis Kampars (JL), ekonomikas ministrs
Jautājums par ministriju skaita samazināšanu ir aktualizēts, taču, visticamāk, šis jautājums tiks izlemts pēc jaunās Saeimas. Pašreizējā koalīcijā ir grūti vienoties par tālāku virzību. Tāpat ir ar ES administrējošo iestāžu samazināšanu. Jautājums par Valsts kancelejas optimizēšanu tiktāl nav nonācis, taču noteikti kanceleju vajadzētu reorganizēt.
- valsts sekretāru sanāksmju atcelšana, aizstājot ar esaraksti
Rasma Pipiķe, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore
Vērtēju šo piedāvājumu kā utopiju, jo epārvalde Latvijā nav pietiekami attīstījusies. Rezultātā sabiedrības līdzdalība topošo normatīvu iesaistē būtu nodrošināta tikai informēšanas, ne iesaistes līmenī.
- Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apvienošana
Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
Pašreizējais modelis ir labs un neko mainīt nevajadzētu. Nezinu nevienu valsti, kur apdrošināšanas sektoru uzraudzītu Centrālā banka. Ideja ir absolūti nepieņemama un nav saprotams, ko tas dotu.
- ministriem likuma pilnvaras
Artis Kampars (JL), ekonomikas ministrs
Šis jautājums ir vecs kā mūžība, kas nav izpildāms. Juristi diskusijās norādījuši, ka būtu grūti nodalīt mazus jautājumus, par kuriem ministrs varētu pieņemt vienpersonisku lēmumu, no lieliem, par kuriem vajadzētu visas valdības akceptu. Bija bažas, ka zem izkārtnes "nebūtisks" jautājums ministrs varētu vienpersoniski izlemt būtiskas lietas. Turklāt, jau tagad viena trešdaļa no valdībā skatītajiem jautājumiem ir iepriekš saskaņoti un ļoti ātri tiek atbalstīti.
Atbalsts uzņēmējiem
- mikrouzņēmumu veidošana (maksā tikai sociālo nodokli, pašvaldībai 100 latus, 5 strādājošie, apgrozījums gadā ne lielāks par Ls 50 000)
Aiva Vīksna, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilddirektore
Šajā jautājumā virzība jau notiek. Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu izstrāde gan notiek lēni, vēl gausāk norit mikrokreditēšanas iedzīvināšana.
- izveidot Latvijas Attīstības banku, kur uzņēmumi varēs saņemt kredītus; valdība pati vairs neaizņemsies iekšējā tirgū 2 gadus
Kārlis Bauze, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs
Jauna valsts investīciju banka nav jāveido – tāda Latvijā pastāv Hipotēku bankas veidolā. Moratorijs par aizņemšanos iekšējā tirgū nav pašmērķis, runa ir par valsts izdevumu samērošanu ar ieņēmumiem.
- priekšroka ES fondu apguvē, ja ir vietējās izcelsmes izejvielu īpatsvars un eksports
Andris Lauciņš, Latvijas Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs
Latvijā nav īpaši daudz dažādu vietējo izejvielu, kuras izmantojot varētu radīt augstas pievienotās vērtības produktus. Veidojot kritērijus ES fondu apguves atbalstam, no importa samazinājuma aspekta pozitīvu efektu var gūt ar ārējo energoresursu importa samazinājumu.
- par darba vietu radīšanu ražošanā ar algu virs 400 Ls, gada nodokļu atlaide – 1000 latu
Andris Strazds, Nordea bankas galvenais ekonomists
Nodokļu atlaides par jaunu darba vietu radīšanu ir vērtējamas pozitīvi. Nez kāpēc šeit tiek piedāvāts diskriminēt uzņēmējus atsevišķās nozarēs. Ar ko gan, piemēram, IT pakalpojumu eksports ir sliktāks par cūku audzēšanu?
- 700 miljonus latu no starptautiskā aizdevuma novirzīt uzņēmumu kreditēšanai
Artis Kampars (JL), ekonomikas ministrs
Šaubos, ka starptautiskie aizdevēji to ļautu. Patlaban notiek sarunas par 400 miljonu latu aizdevuma novirzīšanu, lai valsts un pašvaldības varētu līdzfinansēt ES projektus.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
