Rīga -26°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2012. gada 06. februāris 06:50
Vārda dienas: Dace, Dārta, Dora
Vairāki LU jaunie filozofi nepieredzēti asi vērsušies pret pasniedzējiem. Ar kritisku vēstuli par filozofiju Latvijā klajā nākuši LU jaunie filozofi. Vēstuli parakstījis «Gojko Mitičs». Gojko mute un publiskā seja ir LU filozofijas bakalaura programmas 2.kursa students Armands Leimanis, taču viņš uzsver, ka aiz Gojko Mitiča stāv aptuveni 40 cilvēki, no kuriem liela daļa nevēlas nonākt atklātībā. «Par iespējamo plaģiātismu runā fakultātes kuluāros, bet nerunā publiski. Tā kā atrisinājuma nebija, mēs tam gribam pielikt punktu».Ķīlis: profesoriem jākliedē šaubu ēna pār filozofiju Latvijā
Viss sācies ar lekcijām 1.kursā, kur tā vietā, lai mācītu kultūras vēsturi, pasniedzējs sakrustojis kājas un stāstījis par saviem ceļojumiem. Šķitis, ka tas ir izņēmums, bet nākamajās lekcijās nācies secināt, ka nekas nemainās. Ar cerībām uz izmaiņām LU filozofijas bakalaura programmas 2.kursa students Armands Leimanis skaidro, kāpēc nobriedis kritiskai publiskai vēstulei par filozofijas problēmām Latvijā. LU filozofijas studentu vēstule paspējusi radīt pamatīgu viļņošanos, sevišķi tāpēc, ka studenti izsaka arī nopietnas aizdomas par plaģiātismu vairāku pasniedzēju darbos.
Tieši vēstulē paustais apvainojums par Imanuela Kanta darbu tulkojuma plaģiātismu pašlaik radījis lielāko viļņošanos. Nopietnā pārmetuma kontekstā vēstulē minēti trīs profesori Rihards Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis. R. Kūlim un I. Šuvajevam par viņu Kanta darbu tulkojumu pārlieku lielo līdzību ar Oto (Ata) Rolava tulkojumiem, kas veikti vēl 20.gadsimta 30.gados, savukārt A. Rubenim par viņa darbu Imanuels Kants: ķerras stūmēja mēģinājums tuvoties karalim. Detalizētāk tulkojumu sakritības jautājums aplūkots Paula Bankovska rakstā portālā Satori, kur, piemēram, salīdzināti vairāki R. Kūļa un O. Rolava tulkojumu fragmenti. P. Bankovskis norāda, ka abas tulkojuma versijas atšķiras ar to, ka "novecojušas vārdformas ir aizstātas ar mūsdienīgākām, atsevišķi jēdzieni papildināti ar iekavās ievietotiem jēdzieniem oriģinālvalodā, nenoteiktās galotnes atbilstoši valodas modei pārvērstas noteiktajās, Rolava lietotie termini aizvietoti ar citiem terminiem, ir labota interpunkcija un vietām mainīta vārdu secība, tomēr kopīgā abās tulkojuma versijās ir vairāk, nekā atšķirīgā". Jau iepriekš šaubas bijušas arī LU vēsturniekiem, kas kāda filozofijas pasniedzēja darbos samanījuši jau lasītus vācu autoru tekstus "gandrīz viens pret vienu un bez atsaucēm", Diena uzzināja fakultātē.
LU Ētikas komisijas vadītāja Indra Dedze uzskata: šis ir tik nopietns jautājums, kas jārisina LU vadības līmenī – tai būtu jāizveido pat atsevišķa komisija ar neatkarīgiem ekspertiem, kam jāsalīdzina abi tulkojumi ar Kanta darbu oriģināliem. Tikai pēc ekspertīzes varot izdarīt jebkādus secinājumus par plaģiātismu. Taču šo jautājumu varētu skatīt arī no otras puses, Ētikas komisijai vai LU Goda tiesai izvērtējot arī studentu atbildību, ja izrādīsies, ka viņi nepatiesi apvainojuši LU pasniedzējus. A. Rubenis norāda, ka neplāno vērsties pret studentiem, jo nevēloties ielaisties anonīmās spēlēs. R. Kūlis, vaicāts par reakciju uz studentu vēstuli, uzsver, ka telefonintervijā atbildi nesniegs un esot gatavs piekrist plašākai intervijai tuvākajās dienās, savukārt I. Šuvajevu sazvanīt Dienai neizdevās. Sociālantropologs Roberts Ķīlis akcentē, ka iespējamā plaģiātisma jautājums rada šaubu ēnu pār Latvijas filozofiju, kas pazudīšot tikai, ja iesaistītie profesori nāks klajā ar pārliecinošu publisku situācijas skaidrojumu. Mulsinoši esot arī tas, ka citi disciplīnas pārstāvji, kam būtu jāreaģē, ņemot vērā plaģiātisma jautājuma nopietnību, par to nerunā. Ar studentiem tikties gatavojas LU rektors Mārcis Auziņš.
Pirmo studentu vēstuli parakstīja "Gojko Mitičs un draugi". Grupas publiskā seja ir otrkursnieks A. Leimanis, taču pašlaik aiz tās stāvot apmēram 40 studenti, no kuriem daudzi vēl nevēloties nonākt atklātībā. Arī vēstule publiskajā telpā nonākusi pāragri, jo jaunieši vēlējušies klusībā gatavoties diskusijai par filozofiju Latvijā, kas plānota maija sākumā, taču neplānoti noplūdusi vēstule, kas bijusi paredzēta 2. kursa iekšējai lietošanai. Lai diskusijai sagatavotos, studenti plāno rūpīgāk papētīt vairākus jautājumus, tostarp par LU Filozofijas un socioloģijas institūta naudas izlietojumu. Studentu plānos esot, piesaistot pasniedzējus no citām augstskolām un pašu fakultātes labākos akadēmiskos spēkus, izstrādāt jaunu filozofijas studiju programmu "darbdienas filozofijā", kas 19., 20. gadsimta filozofijā pievērstos analītiskajai tradīcijai, mūsdienās – kognitīvo zinātņu filozofijai, savukārt nākotnē – eksperimentālajai filozofijai. Armands tic, ka "nekad iepriekš filozofijas studenti nav bijuši tik tuvu izmaiņām". LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube stāsta, ka pirmoreiz pieredz tik asu studentu vēršanos pret pasniedzējiem. Ja studentiem izdotos piesaistīt akadēmiskos spēkus un izstrādāt kvalitatīvu programmu, teorētiski pastāvot iespēja, ka to var ieviest, pieļauj dekāns. Arī LU Studiju programmu Kvalitātes novērtēšanas komisijas komisijas loceklis Rinalds Gullbis atzīst, ka studentiem ir tiesības pieprasīt izmaiņas studiju programmā, taču konkrētajā gadījumā filozofiem skaidrāk jāpierāda esošās programmas kvalitātes problēmas. Gadījumi, kad studenti iebilst pret programmu kvalitāti, esot retums, taču šī neesot pirmā reize, kad par to sūdzas filozofi. Pirms pāris gadiem tika saņemta sūdzība, ka bez fakultātes domes un programmu padomes akcepta būtiski mainīta programma.
***
Līdzībai ir robežas
Pauls Bankovskis, rakstnieks*
Manā izpratnē iespējams izvērtēt, vai tulkojums ir plaģiāts. Varbūtībai, ka tulkojumiem būs identiskas teikumu konstrukcijas un vārdu izvēle, tomēr ir robežas. [Vai tulkojumi tika salīdzināti ar Kanta tekstu oriģināliem?] Jā, bet salīdzināšana ar oriģināliem man nedod atbildi, kāpēc teksti ir tik līdzīgi.
*savās publikācijās jau vērsis uzmanību uz Kanta tulkojuma lielo līdzību ar Rolava darbiem
***
Salīdzinājums
Fragmenti no Imanuela Kanta darba Spriestspējas kritika tulkojumiem*
Rolava tulkojums
Pašā sākumā labi jāievēro, ka skaistums, kam jāmeklē ideāls, nedrīkst būt nenoteikts skaistums, bet tam jābūt ar objektīvās mērķtiecības jēdzienu fiksētam skaistumam, tātad tam jāpieder nevis gluži tīra, bet gan pa daļai intellektuālizēta gaumes sprieduma objektam. T.i., kur apspriešanas pamatojumos jāatrodas ideālam, tur pamatā jāmīt kādai prāta idejai pēc noteiktiem jēdzieniem, kuŗa a priori noteic mērķi, uz kā dibinās priekšmeta ikšējā iespēja. Skaistu puķu, skaistu mēbeļu vai jauka skata ideālu nevaram iedomāties.
R.Kūļa tulkojums
Vispirms labi jāievēro, ka skaistums, priekš kura jāpiemeklē ideāls, nedrīkst būt nenoteikts (vage) skaistums, tam jābūt ar objektīvās mērķtiecības jēdzienu fiksētam skaistumam, tam jāsaistās nevis ar gluži tīra, bet gan daļēji intelektualizēta gaumes sprieduma objektu. T.i., kur jābūt uz viena vai otra veida spriedumu balstītam ideālam, pamatā jāatrodas kādai prāta idejai pēc noteiktiem jēdzieniem, kura apriori noteic mērķi, uz ko dibinās priekšmeta ikšējā iespēja. Skaistu ziedu, skaistu mēbeļu vai jauka skata ideālu nevaram iedomāties.
Avots: portāls satori.lv
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
