Rīga -15°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Svētdiena, 2012. gada 12. februāris 08:23
Vārda dienas: Karlīna, Līna
Līdz šim nav ilgi darbojušās koalīcijas ar tādām pretrunām. «Viņš [premjers Valdis Dombrovskis] ir malacis, ka ir veselu gadu noturējies».Laima Muktupāvela, rakstniece. «Valdība gluži kā grāmatveži ņemas ar tabulām, skaita un rēķina, lai izpatiktu starptautiskajiem aizdevējiem». Edgars Šīns, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs. «Mani neatstāj bažas, ka valdībai ir neizārstēts vīruss pirms vēlēšanām iebāzt galvu smiltīs – novilcināsim, atliksim, padiskutēsim». Jānis Domburs, žurnālists.Valdības gada jubilejā Tautas partija atzīst, ka tagad kopējot Jauno laiku Aigara Kalvīša valdībā
Ja līdz Saeimas vēlēšanām nebūtu palikuši tikai septiņi mēneši un ja Latvija neatrastos īpašā situācijā, tikai tagad pamazām sākot atgūties no krīzes, šī valdība droši vien nevarētu pastāvēt. Nekad iepriekš nav ilgi darbojušās koalīcijas, kurās partneru attiecībās valda tādas pretrunas un kur viens no sabiedrotajiem kopā ar opozīciju balso par svarīgiem jautājumiem, kā to dara Tautas partija (TP). Nekad agrāk neviens valdības vadītājs arī to nav uztvēris tik mierīgi kā Valdis Dombrovskis (JL), kurš, visticamāk, labi apzinās, ka viņa politiskie pretinieki gaida tieši to, lai premjera savaldības mērs reiz būtu pilns, jo nekā citādi šo valdību gāzt nav iespējams. Tiesa, grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli var arī izrādīties pēdējā TP iniciatīva, uz kuras virzīšanu bez saskaņošanas koalīcijā premjers mierīgi noskatās, liecina neoficiālas ziņas.
Piektdien paies gads, kopš V. Dombrovska valdības apstiprināšanas. Tas, ka tās atzīmēšana sākusies jau nedēļas sākumā, dažuprāt, gan nav laba zīme. Ar premjera pārskatu par gada veikumu jau var iepazīties valdības mājaslapā internetā. Jubilejas nedēļu Jaunais laiks sāka atzīmēt ar dāvanu Tautas partijai, tai mazliet provocējoši pasniedzot gleznu Brālīši kā "grūtākajam brālītim". Tajā attēlots cālītis un mazi krokodilēni izšķilšanās stadijā. TP valdes loceklis Māris Kučinskis Dienai atzina, ka TP stāv pāri iespējamajiem zemtekstiem un glezniņu piekāršot goda vietā, vienīgi "tas cālītis varēja nebūt dzeltens, bet vismaz Šveices autobusu krāsā".
Aculiecinieku atstāstā koalīcijas pārstāvju sanāksmei pirmdien gan pietrūcis svinīguma. Tajā situāciju noteicis nevis premjers, bet JL līdere Solvita Āboltiņa, kura partneriem veltījusi indīgas replikas, ar ko izdevies izprovocēt TP frakcijas vadītāju Vinetu Muižnieci. Kad koalīcija informēta par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) pozitīvo attieksmi pret PVN likmes samazināšanu viesnīcu biznesam, nervozs kļuvis viņa partijas biedrs finanšu ministrs Einars Repše, kurš ar pirmo pa rokai pieejamo priekšmetu sācis dauzīt pa galdu un izgājis no zāles. TP patiešām ir sākusi bloķēties ar opozīciju, un otrdien Budžeta komisijas sēdē tā vairākuma atbalstu guva tūlītēja minēto grozījumu virzīšana uz Saeimu. M. Kučinskis uzskata, ka politika – tās ir attiecības, kuras šajā valdībā netiekot koptas. "Tautas partija kopē pašu Jauno laiku Aigara Kalvīša valdībā," atzina M. Kučinskis. Viņš piekrīt, ka TP tagad jau ar varu īsteno savas idejas, bet tikai tāpēc, ka JL nav uzklausījis partneru piedāvājumu. "TP atdeva mums varu, jo domāja, ka valdība ilgi nenoturēsies, bet kļūdījās. Tagad destabilizēt politisko situāciju būtu ļoti bezatbildīgi," uzskata A. Kampars, kuram šķiet, ka tieši tāds ir TP mērķis pēc pārmaiņām partijas vadībā, kurā tagad ir Andris Šķēle. Uz viņa piedāvājumu satikties premjers vēl nav atbildējis.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien pieprasīja tikšanos ar valdības vadītāju, jo koalīcija tā vairs neesot spējīga pieņemt lēmumus. Kamēr ZZS atbalsta V. Dombrovski, tikmēr no Vienotības forumu tribīnēm vecās varas partijas tiekot apsaukātas par oligarhu partijām, ar kurām notikšot cīņa vēlēšanu kampaņā. Pēc tikšanās ar valdības vadītāju ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija pārliecināts par V. Dombrovska spēju novadīt šo valdību līdz Saeimas vēlēšanām.
V. Dombrovski sabiedrība ir uztvērusi kā godīgu politiķi, un tas ir viņa trumpis. Situācija valstī arī ir stabilizēta, ar ko Vienotības kongresā premjers arī palepojās: "Jau divas kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Iezīmējas pieaugums rūpnieciskās ražošanas un eksporta rādītājos. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pārvarēšanai." Arī V. Dombrovska izturēšanās pēdējā laikā liecina par viņam agrāk neraksturīgu lepnību. TB/LNNK līderis Roberts Zīle atgādināja, ka "TP varu pati nemēģināja ņemt, jo saprata, ka nespēj to izdarīt, un varbūt cerēja, ka Jaunajam laikam neizdosies". Kopš pērnās vasaras, kad valdība neveiksmīgi sevi pieteica pēc vēlēšanām ar pensiju samazināšanu un Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija jāiesaistās, R. Zīle premjera darbā ir saskatījis jūtamu progresu un V. Dombrovskim arī esot izdevies nomierināt sabiedrību.
***
Kas izdevies un kas nav izdevies gada laikā V.Dombrovska valdībai?
Edgars Šīns, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs
Nekas nav mainījies. Cik bēdīgi bija pirms gada, tikpat bēdīgi un tukšums ir arī tagad. Valdība gluži kā grāmatveži ņemās ar tabulām, skaita un rēķina, lai izpatiktu starptautiskajiem aizdevējiem un dabūtu kārtējo aizņēmumu. Tas, ka visas tautas priekšstāvju darbības ir vērstas tikai uz kārtējās aizņēmuma daļas saņemšanu, ir drauds valsts pastāvēšanai. Veidojums, ko sauc par koalīciju, nepaģēr ilgtermiņa domāšanu. Nekustamo īpašumu segmentā un tautsaimniecībā kopumā trūkst redzējums uz priekšu – stratēģiskais plāns, kā tautsaimniecīna attīstīsies. Par to, šķiet, valdībai nav laika domāt. Valdībā trūkst tādu cilvēku, kas skatās uz priekšu.
Andris Strazds, Nordea bankas galvenais ekonomists
Neapšaubāmi Valda Dombrovska (JL) valdības galvenais sasniegums ir valsts maksātnespējas novēršana. Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika ielikts pamats valsts finanšu problēmām, Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībai izdevās valsts maksātnespēju atlikt uz vēlāku laiku, bet V.Dombrovska valdībai - to novērst. Savukārt kā negatīvas lietas jāmin haotiskās darbības nodokļu jomā. Attiecībā uz bieži dzirdēto kritiku par valsts ilgtermiņa attīstības redzējuma trūkumu gan piekrītu tikai daļēji. Sākotnēji V.Dombrovska valdība strādāja tādā ugunsdzēsēšanas režīmā. Kad ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēku, mēs taču neejam un nebļaujam - ko tu te tagad visu salej ar ūdeni, tev taču trūkst redzējuma par ēkas nākotnes attīstību?
Kristīne Līpiņa, bērnu apģērbu ražotāja Mini Mode īpašniece
Grūti spriest par valdības darbiem tautsaimniecībā kopumā, taču neapmierina valdības darbs nodokļu jomā. Proti, nemitīgā nodokļu celšana un arī prognozējamības un konsekvences trūkums šajā jomā. Man kā maza ražotāja pārstāvei nav saprotams, kāpēc vieniem ir samazinātā pievienotās vērtības likme, bet kāpēc tāda nav, piemēram, vietējam tirgum ražojošajiem uzņēmumiem. Tas uzlabotu mazo uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar importa precēm un palīdzētu saglabāt darba vietas. Valsts domā, kā tikai noslaukt nodokļus no uzņēmumiem, bet nedomā par to, lai šie uzņēmumi izdzīvotu, dotu cilvēkiem darbu.
Laima Muktupāvela, rakstniece
Cilvēki jūt pārmaiņas uz savas ādas un runā – redz, kā bija agrāk, labajos krievu laikos. Ir nostaļģija pēc kolhozu laikiem. Vēl saka – labie Repšes laiki. Labi ir jebkuri laiki, kas ir bijuši iepriekš, lai cik dīvaini nebūtu bijuši valsts vadītāju pieņemtie lēmumi. Valdi Dombrovski cilvēki nesaista ar to, ka viņš nāca tad, kad jau bija ļoti grūti, cilvēki uztver, ka tieši šis premjers viņiem ir "sačakarējis" dzīvi. Cilvēki tagad saka – mēs nekādus svētkus nerīkojam, jo gaidām, kad saņemsim Dombrovska laikā nesamaksāto pensiju. Vieglāk būs tam, kurš nāks pēc Dombrovska. Viņš ir malacis, ka ir veselu gadu noturējies.
Jānis Domburs, žurnālists
Ja atskaites punkts ir pasaules gals, tad ir visnotaļ labi. Ja atskaites punkts ir Eiropas savienības autsaidera pozīciju uzlabošana starptautiskā kontekstā, tad Latvija joprojām līdzinās mūsu biatlonistu stafetes komandai. To, kāds ir bijis valdības darba stils, daļēji parāda Satversmes tiesas spriedumi. Ja pagājušā gada jūnija budžeta grozījumus vēl var norakstīt kā nejaušību, jo glābām, ko var, tad budžeta pieņemšana decembrī jau bija likumsakarība, kad ar sociālajiem partneriem netika panākta korekta vienošanās. Pat ja abstrahējamies no iekšējiem konfliktiem, mani neatstāj bažas, ka valdībai ir neizārstēts vīruss pirms vēlēšanām iebāzt galvu smiltīs – novilcināsim, atliksim, padiskutēsim. Problēma ir tā, ka uzticības kredīts ir jau beidzies.
Aigars Freimanis, sociologs
Pagājušā gada sākumā V.Dombrovski vērtēja daudz pozitīvāk nekā šobrīd, neraugoties uz krīzi, kas bija sasniegusi emocionālu pilnbriedu. Sabiedrības vilšanos izraisīja atšķirība starp runām pirms pašvaldību vēlēšanām un darbību pēc tam. Attieksme pret viņu no atturīgi pozitīvas mainījās uz atturīgi negatīvu. Taču attieksmes maiņa nav dramatiska, V.Dombrovskim ir izdevies popularitātes kritumu padarīt lēzenāku. Tas izskaidrojams ar flegmatismu, valodas ritmika nemainās sarežģītās situācijās. Krīzes laikā cilvēkiem, kas nav tendēti uz sasteigtiem, populistiskiem lēmumiem, ir priekšrocība. Tomēr daļā sabiedrības Dombrovska valdība iemieso ierobežotu rīcībspēju, jo viņš darbojas kā Starptautiskā Valūtas fonda gids vai tulks.
Roberts Ķīlis, sociālantropologs
Ir ierasts teikt, ka Dombrovska valdība izvilkusi valsti no krīzes. Drīzāk tā ir cilvēku pacietība, un valdības nopelns ir tikai tas, ka tā nav izdarījusi nenormālas muļķības. Ja skatāmies, kā līdzīgā situācijā reaģē cilvēki Grieķijā – atliek ieminēties par algu vai darbavietu skaita samazināšanu, un draud ģenerālstreiks. Pie mums ir ierasts koriģēt situāciju caur bezdarbu, joprojām tiek runāts – ja būs sliktāk, kādu atlaidīsim. Tas nesastopas ar aktīvu pretestību – cilvēki mēģina "izvilkt", emigrē, pukojas mājās, bet neko nedara kolektīvi. Reālais bezdarbs Latvijā ir fenomenāli liels, ap 23 - 24%. Tas draud ar strukturālo bezdarbu, kad gadiem ilgi cilvēki nav spējīgi atrast darbu, un tam būs ilgtermiņa sekas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mūkusalas 15
Redakcijas e-pasta adrese: diena@diena.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 02.01.1997
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
