Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 17:41
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Risinājuma nav bijis dažādu institūciju pretrunu un arī politisko aprindu spēļu dēļ
Okupācijas muzejs uz Ministru kabineta otrdienas lēmumu atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu Stūra māju pārdot atklātā izsolē raugās pragmatiski, gan neslēpjot pārliecību, ka ideālā variantā vēsturiskajai ēkai būtu bijis jāpaliek valsts rokās. Taču, ņemot vērā, ka nama apsaimniekotājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apņēmies tuvākajā laikā veikt nepieciešamos remondarbus, lai bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) represīvajai darbībai veltīto ekspozīciju Rīgā, Brīvības ielā 61, tomēr nenāktos jau šā gada maijā slēgt, pārdošanu varot uzskatīt par risinājumu kritiskā situācijā.
Valdības sēdē, kurā apsprieda KM priekšlikumus attiecībā uz Stūra māju, notika brīdī, kad līdz 7. maijam bija atlicis pusotrs mēnesis. Tas ir datums, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvalde (VUGD) apsaimniekotājam VNĪ jau pirms diviem gadiem – 2022. gada 20. aprīlī – noteica kā galējo, līdz kuram jānovērš ugunsdrošības prasību pārkāpumi ēkā. Proti, jāiekārto automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, jāsaved darba kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma, elektroinstalācija, ēkas ugunsdrošās konstrukcijās neblīvās vietas jāaizdara ar blīvējošiem, dūmu necaurlaidīgiem materiāliem. Ja šos darbus neveiks, 7. maijā visas ēkas ekspluatācija būtu jāaptur, kas nozīmētu, ka slēdzama arī Okupācijas muzeja uzturētā ekspozīcija.
Papildus tam vairākus gadus pretenzijas pret Stūra mājas tehnisko stāvokli ir Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Pēc biroja lēmuma 2021. gadā nācās slēgt apmeklētājiem ēkas pagalmu, jo tā pārsegumus atzina par bojātiem. Par bīstamām atzina tāpat pagrabstāva telpas un to pārsegumus, kā arī atsevišķas pirmā stāva telpas, tostarp caurbrauktuvi. Jāpiebilst, ka ēkā nav arī apkures.
Problēmu briešana
Okupācijas muzeja Stūra mājas ekspozīciju, īpaši šajā ārpolitiskajā situācijā, visi atzīst par ārkārtīgi svarīgu, tomēr "būt vai nebūt" priekšā ekspozīcijas uzturētāji nonākuši tieši dažādu institūciju pretrunu un arī politisko aprindu spēļu dēļ. Problēmas ar ēkas tālāko izmantošanu un tehnisko stāvokli aktualizējās drīz pēc 2008. gada vasaras, kad telpas atstāja Valsts policija.
Nams celts 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tūlīt pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un pēc tam no 1944. līdz 1991. gadam namā mitinājās Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk VDK jeb čeka.
Okupācijas muzeja ekspozīcija baisu auru apņemtajā, vēsturiskajā namā atrodas kopš 2014. gada. Muzejs par izmantoto telpu nomu VNĪ maksā 2500 eiro mēnesī.
Apsaimniekotāji 2015. gadā atjaunoja ēkas fasādi un sāka popularizēt to kā "Tetera namu", vienlaikus nomas tiesību izsolēs cenšoties atrast jaunus iemītniekus. Tā izrādījās neiespējama misija. Par nomas tiesībām uz 20–30 gadiem izsoles rīkoja vairākkārt. Sākuma cena bija 4,247 miljoni eiro, vēlāk to pakāpeniski samazināja, līdz 2020. gada nogalē valdība lēma apstādināt izsoļu procesu, solot rast citu veidu, kā tikt galā ar kultūrvēsturisko mantojumu, kas VNĪ līdz šim nesis ap 60–70 tūkstošus eiro zaudējumu gadā. Ne no valsts budžeta, ne VNĪ līdzekļiem ēkas remontā nekas ieguldīts netika. Tehniskais stāvoklis tikai pasliktinājās, attiecīgi kopējās izmaksas ēkas sakārtošanai tikai auga. 2022. gada oktobrī VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs minēja, ka tam būtu nepieciešami 13–14 miljoni eiro, bet šobrīd provizoriskās nama rekonstrukcijas izmaksas jau lēš uz 21 miljonu eiro, neskaitot PVN.
Lietas noskaidrojas
Izšķiršanās par Stūra mājas pārdošanu ir likumsakarīga. Šonedēļ valdības sēdē izskatītajā KM informatīvajā ziņojumā minēti divi varianti – pārdot vai arī saglabāt kā līdz šim valsts īpašumā, tas ir VNĪ rokās. Pēdējā variantā steidzamos 847 tūkstošus eiro, kas vajadzīgi, lai izpildītu ugunsdzēsēju un būvkontroles prasības un Stūra mājas ekspozīciju pasargātu no slēgšanas, būtu jāpasmeļ no valsts budžeta. Savukārt pie pirmā scenārija minēto summu solījās ieguldīt VNĪ. Tie jau ilgāku laiku turas pie pozīcijas, ka naudu namā vērts ieguldīt tikai tad, ja to pārdod. Citējot VNĪ valdes priekšsēdētāja Renāra Griškeviča pirms pāris gadiem preses konferencē sacīto: "Ieguldīt naudu būvē, kuras nākotne un pielietojums ir neskaidri, būtu valsts līdzekļu izšķērdēšana." Valdība, "iepazīstoties un izvērtējot KM informatīvā ziņojuma saturu", lēma par Stūra mājas atsavināšanu, tas ir, pārdošanu.
Muzejs grib strādāt arī pēc 7. maija
"Mēs skatāmies uz to pragmatiski. Tā kā nekādas virzības ne līdzekļu piešķiršanas, ne plānu izstrādes veidā pārsegumu stiprināšanai vai ugunsdrošības sistēmas uzlabošanai tā arī nebija, muzejam svarīgākais šajā situācijā ir nodrošināt, ka varam strādāt arī pēc 7. maija," komentē Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Viņa atzīst, ka psiholoģiski muzejs jau sācis gatavoties, ka ekspozīciju nāksies slēgt. Pozitīvi raugoties, pēc visu nepieciešamo darbu izdarīšanas beidzot varēs sākt domāt par ilgtermiņa darbību. Iespējams, par līdzšinējā apjoma paplašināšanu: "Citādi šos pēdējos trīs gadus dzīvojām ar domu – ja nebūs naudas, mūs tūlīt aizvērs," tā Vība.
Jautāta, vai pēc valdības sēdes radusies pārliecība, ka VNĪ tagad tiešām pusotrā mēnesī visu padarīs, direktore ir apņēmīga: "Man ir darbu tāme un man ir Ministru kabineta lēmums un solījums visu izdarīt. Es tagad esmu kā darbu uzraugs. Tātad esam nonākuši skaidros ūdeņos un nav vairs kā agrāk – "būs jau labi". Zinām, ka jāiegulda 847 tūkstoši eiro un kas ir konkrēti veicamie darbi. Ir ļoti svarīgi tos izdarīt un uzraudzīt darbu veikšanu. Lai nebūt tā, ka pēc gada muzeja darbība atkal ir apdraudēta. Mums tagad divos mēnešos jāizdara tas, ko nevarēja izdarīt trijos gados. Es tiešām pie šī tagad pieķeršos ļoti stingri." Vība pieļauj, ka procesa uzsākšanas gadījumā, ja arī radīsies kādas kavēšanās, tad attiecīgās institūcijas dos termiņu pagarinājumu.
Likumprojekts bija un izbija
Bijušais KM parlamentārais sekretārs no Nacionālās apvienības, šobrīd Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītājas vietnieks Ritvars Jansons, kura pilnvaru laikā Saeimā tika virzīts īpašs Stūra mājas likumprojekts, VNĪ nostāju raksturo kā šantāžu un ir skeptisks: "Īpaši neticu, ka viss tā pēkšņi notiks. Tas process izskatās dīvains. Ja jau naudu gribēja dot, tad vajadzēja 2023. gada aprīlī, kad Finanšu ministrija valdībai jau bija uztaisījusi projektu par apmēram 800 tūkstošu eiro piešķiršanu Stūra mājas remontam tajā daļā, ko aizņem Okupācijas muzejs, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja tas būtu noticis, līdz šī gada maijam viss jau būtu izdarīts. Kā tad tas notiks tagad? Būs politisks lēmums, ka māja ir droša un tajā var darboties?"
Likumprojekts par Stūra mājas īpašo statusu, ko gatavoja iepriekšējās valdības koalīcijas laikā, tika sagatavots un virzīts ar domu garantēt ilglaicīgu ēkas likteņa risinājumu un arī finansējumu. Sākoties nesaskaņām starp valdību veidojošajām partijām, 2022. gada 30. novembrī sēdē koalīcija izlēma likumprojektu tālāk nevirzīt. Ēkas remontam paredzētie līdzekļi budžetā neiekļuva.
Kā īpašnieku piespiedīs rūpēties par muzeju?
R. Jansons tagad nesaskata, kā potenciālo Stūra mājas mājas īpašnieku pēc pārdošanas varētu juridiski piespiest rūpēties par muzeju: "Es savu pozīciju nemainu un uzskatu, ka Stūra mājai bija jāpaliek valsts īpašumā. Protams, muzejam līdz 2050. gadam ir nomas līgums, taču tas nav pārāk tālu. Ja īpašniekam pēc tam nekādu saistību nebūs, var nebūt arī muzeja."
Jāteic, valdības sēdē izskatītajā KM informatīvajā ziņojumā par pārdošanas nosacījumiem nav nekādu detaļu, kas rada bažas, ka galu galā Stūra māju var iegādāties arī tāds uzņēmums vai fiziska persona, kam saglabāt vēsturi šajā namā nav ne mazākās vēlēšanās. Solvita Vība solās sekot procesam: "Izsoles noteikumiem un atsavināšanas nosacījumiem ir jābūt ļoti striktiem. Ja nebūs skaidru atbilžu par risku novēršanu un to, ka muzejs tur varēs palikt, tad atsavināšanas jautājumu, manuprāt, var pārskatīt vēlreiz. Mums mācība jau ir bijusi un šajā ziņā muzejs kļuvis izglītotāks. Pirmkārt, mēs strādāsim pie šī līguma: termiņi, nosacījumi, nosacījumi tālākas atsavināšanas gadījumā. Lai maksimāli novērstu visus riskus, tur jābūt arī valsts juridiskam atbalstam."
Līgums spēkā līdz 2050. gadam
Atsavināšanas process nesolās būt vienkāršs. Vība pieļauj, ka brīdī, kad potenciālais īpašnieks ieraudzīs reālo situāciju un iepazīsies ar nosacījumiem, arī to, ko paredz 2009. gadā Stūra mājai piešķirtais valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – "Stūra māja"" statuss, viņam var rasties daudz jautājumu. Bet muzejs negrasās atteikties no pagalma un visu galveno ieeju lietošanas. Investoram nāksies būt ļoti situāciju izprotošam. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību par ekspozīcijas atrašanos Stūra mājas pirmajā stāvā un pagrabstāvā ir noslēgts uz 30 gadiem un, kā jau minēts, ir spēkā līdz 2050. gada 30. decembrim. Beztermiņa nomas līgums nav iespējams, tāpēc muzejs vēlas, lai pēc 2050. gada nomnieka tiesības tiktu pagarinātas uz nākamo termiņu.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna izteicies, ka izsoles sarīkošana un atsavināšanas process prasīs vismaz divus gadus. Tostarp līdz šim nekas nav izskanējis par nama iespējamo cenu un to, līdz kādai minimālai pārdošanas summai valsts vispār būtu gatava atsavināšanas procesu atbalstīt.
***
Ja paliktu valsts īpašumā
– Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības ieskatā ideālākais variants Stūra mājai būtu palikt valsts īpašumā: "Mēs kā muzejs jau pirms trim gadiem uzrakstījām savu piedāvājumu, ko darīt ar namu, ja to atstāj valsts īpašumā. Mūsu ierosinājums bija veidot to par "Demokrātijas" vai "Brīvības" namu. Pirmajā stāvā un pagrabstāvā paliktu muzejs un vēstures stāsts, bet pārējo, jā, ļoti lielo, apjomu piepildītu ar dažādām nevalstiskām institūcijām, ar kultūras aktivitātēm, padarot šo namu par simbolu mūsu valsts, demokrātijas un brīvības spēkam. Kaut šobrīd tāda piedāvājuma darba kārtībā nav, es tomēr nedomāju, ka nevarētu pie tā atgriezties.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003